ddd Drukāt

Trešdien, 30. septembrī, komisija uzklausīja Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniekus Agnesi Lāci un Andri Šuvajevu, kuri iepazīstināja ar centra veikto izvērtējuma ziņojumu par starptautiskās aizsardzības saņēmēju uzņemšanu un integrāciju Latvijā no laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam. Tas ir sešus gadus ilgs starptautisks projekts, kurā iesaistītas 14 ES dalībvalstis un tā mērķis ir izvērtēt dalībvalstu gatavību uzņemt starptautiskās palīdzības saņēmējus, risināt viņu aktuālās problēmas un uzlabot šo personu integrēšanos vietējā sabiedrībā.

Saskaņā ar PMLP datiem, laika posmā no 1998. gada līdz 2019. gada beigām Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 2867 patvēruma meklētāji. Šajā laikā bēgļa statuss tika piešķirts 217 personām, bet alternatīvās aizsardzības statuss - 552 personām. Lielākā daļa alternatīvās aizsardzības statusu saņēmušie bija ES Pārvietošanas programmas ietvaros Latvijā ieradušies patvēruma meklētāji no Grieķijas un Itālijas. Kopumā šīs programmas ietvaros uz Latviju tika pārvietotas 374 personas jeb 70% no patvēruma meklētāju skaita, ko Latvijas valdība 2015. gadā apņēmās uzņemt.

ES patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas ietekmē tika pilnveidota Latvijas patvēruma politika, pieņemot vai grozot virkni normatīvo aktu. 2015. gada rudenī tika izstrādāts Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā. Veikti atbilstoši grozījumi Patvēruma likumā, izstrādāts pasākumu kopums ar mērķi sniegt visaptverošu atbalstu patvēruma meklētājiem un palīdzēt iekļauties vietējā sabiedrībā.

Kā atzina PROVIDUS pētnieki, Latvijas paveikto šajā jomā var novērtēt ar 5 vai 6 ballēm desmit baļļu sistēmā. No 2015. gada esot paveikts ļoti daudz, bet ir arī vairākas problēmas, kuras netiek risinātas, daļēji tam pamatā ir arī politiski iemesli. Viņi norādīja, ka absolūtais vairākums uz Latviju pārvietoto personu pēc starptautiskās aizsardzības statusa saņemšanas atstāja Latviju, lai pievienotos ģimenes locekļiem vai savām kopienām citās ES dalībvalstīs. Latviju laikā no 2016. līdz 2018. gadam ir atstājuši līdz 90% no personām, kuras šeit ieradās ES Pārvietošanas programmas ietvaros, dodoties prom uz Vāciju, Zviedriju vai citu ES valsti. Liela problēma ir arī tas, ka šīs personas vairs nevar pretendēt ne uz kādiem atbalsta pasākumiem, ja tās tiek atgrieztas atpakaļ uz Latviju vai atgriežas labprātīgi.

Pētnieki iepazīstināja ar izpētes gaitā gūtajiem secinājumiem un tapušajiem ieteikumiem politikas veidotājiem, kā arī atbildēja uz deputātu jautājumiem.

 Izvērtējuma ziņojums ir pieejams domnīcas PROVIDUS mājaslapā - http://providus.lv/article_files/3675/original/NIEM-Evaluation-1_LV_design.pdf?1595845732.