Trešdien, 27. maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīja jautājumu par Eiropas latviešu diasporas organizāciju darbību, ko šobrīd ļoti ietekmē Covid-19 pandēmija. Sēdē piedalījās pārstāvji no Eiropas Latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā, Latviešu Apvienības Francijā, Zviedrijas Latviešu apvienība, Vācijas latviešu foruma, Īrijas Latviešu nacionālās padomes, Asociācijas “Luksemburga–Latvija”, Kustības “#EsiLV – ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai”, Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības un PBLA, kā arī Ārlietu, Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijām.

Sēdes ievadā Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēdētājs A. Sauka norādīja, ka organizāciju lielākā problēma šā brīža situācijā ir tas, ka tiek atlikti projekti, kuru īstenošanai bija paredzēta sanākšana kopā, kā arī ienākumu krasa samazināšanās no saimnieciskās darbības tūrisma nozarē vai plašāku kultūras pasākumu rīkošanā. Kad šādi pasākumi varēs notikt, pagaidām skaidrības nav. Vienlaikus A. Sauka izteica atzinību, ka pēdējos gados veidojas laba sadarbība ar valsts institūcijām, kas ir radījis pozitīvāku diasporas tautiešu attieksmi pret valsti.

Runājot par to, kas būtu darāms Covid-19 krīzes ietekmes mazināšanai, Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā pārstāve I. Asermane aicināja mainīt Ārlietu ministrijas finanšu piešķiršanas procedūru diasporas pasākumiem, ņemot par paraugu Sabiedrības integrācijas fonda, Izglītības un zinātnes ministrijas un citu organizāciju praksi, piešķirot 70 % no projekta summas tā realizācijai pirms projekta uzsākšanas un atlikušos 30 % samaksājot pēc projekta veiksmīgas realizācijas un atskaišu iesniegšanas, kas būtu būtisks atbalsts tām organizācijām, kam nav ievērojamu finansiālu rezervju. Ņemot vērā, ka viens ikgadējs seminārs diasporas skolotājiem nav pietiekams, tika pausts ierosinājums radīt sistēmu, kur katrai diasporas skolai tiktu piesaistīts skolotājs vai konsultants no Latvijas. Šāds konsultants varētu apmeklēt skolu un pasniegtu paraugstundas, kas uzlabotu diasporas bērnu apmācības kvalitāti un papildinātu skolotāju praktiskās zināšanas, kā arī palīdzētu Latvijas skolotājiem labāk izprast diasporas skolu specifiku un sekmētu mācību materiālu izveidi tieši diasporai. Zviedrijas Latviešu apvienības pārstāve Gunta Eneroth norādīja, ka sākoties krīzei, Stokholmas latviešu skola, kas ir lielākā latviešu skola ārpus Latvijas, pārgāja uz attālinātu apmācību un tai pieslēdzās skoliņas no citām valstīm un aktīvi izmanto Latvijā sagatavotos attālinātās mācīšanās resursus.

Runājot par lielāko Covid-19 radīto izaicinājumu diasporas organizācijām, Vācijas latviešu foruma delegāte L. Putāne informēja, ka Latviešu centrs Bērzainē sniedza iespēju tautiešiem, kuri bija iestrēguši Vācijā un kuriem nebija kur palikt, izmantot centra telpas. Šobrīd tiek apzinātas iespējas pasākumus organizēt e-vidē. Tika norādīts, ka arī Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas aktīvi izmanto e-vidi saviem pasākumiem. Viņa pauda atbalstu tam, ka projektus, kuri nevar notikt pašreiz, var pārcelt uz nākamajiem mēnešiem. Trim latviešu centriem Vācijā šobrīd ir grūta finanšu situācija. Tie ir Daugavas vanagu centrs Bērzaine, Annabergas baltiešu nams un latviešu centrs Minsterē. Tika pausts, ka latviešu centri veic neformālas vēstniecības lomu, aktīvi iesaistoties arī valstisku pasākumu organizēšanā. Tika pausts šo centru darbinieku viedoklis, ka būtu labi, ja latviešu centri, kuru pasaulē ir maz, varētu pretendēt uz regulāru finansiālu atbalstu no Latvijas valsts šīs misijas dēļ. Arī Īrijas Latviešu nacionālās padomes pārstāve L. Ozola norādīja, ka Īrijā ir līdzīgi kā citās valstīs, tiek atcelta vai pārcelta klātienes nometņu norise. SIF finansētā Latvijas un diasporas bērnu un jauniešu kopīgā vasaras nometne šogad ir atcelta vispār. Tika norādīts, ka Īrijas latvieši meklē alternatīvus ceļus, kā nokļūt Latvijā, pastāvot tiešas aviosatiksmes ierobežojumiem ar Īriju. Asociācijas “Luksemburga-Latvija” pārstāve V. Bei aicināja meklēt risinājumus, lai tautieši no ārzemēm varētu vasarā izmantot atvaļinājumu, apmeklējot Latviju, jo esošie nosacījumi, ņemot vērā plānoto atvaļinājumu ilgumu, daudziem būtu par lielu apgrūtinājumu. Savukārt Kustības “#EsiLV - ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” pārstāvis Ģ. Greiškalns pauda uzskatu, ka atkopšanās pēc krīzes lielā mērā būs saistīta ar ceļošanas atjaunošanu un, lemjot par aviosatiksmes atjaunošanu, rosina vērtēt ne tikai katru konkrētu valsti, bet arī tās reģionus atsevišķi, pamatojot, ka Skotijā ir atšķirīgi Covid-19 ierobežošanas pasākumi un mazāka saslimšana nekā Lielbritānijā kopumā. Tas ļautu atjaunot aviosatiksmi ar mazāk skartajiem valstu reģioniem un veicinātu ātrāku ekonomisko saišu atjaunošanos.

Atbildot uz sēdes laikā uzdotajiem jautājumiem par valsts institūciju darbību diasporas atbalstam, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Z. Kalniņa-Lukaševica skaidroja finansējuma piešķiršanu diasporas organizācijām, norādot, ka šogad tam pieejami 3,5 miljoni eiro. Ārlietu ministrijai no tā ir pieejami 269 000 eiro dažādu projektu atbalstīšanai. Atbildot uz jautājumu par atbalstu skolām un izglītības procesam, tika norādīts, ka šiem mērķiem ir pieejami divi miljoni eiro, kas paredzēti latviešu valodas pozīciju stiprināšanai un kultūras atbalstam. Tika piedāvāts šos jautājumus pārrunāt arī kādā no nākamajām Diasporas konsultatīvās padomes sēdēm. Īpašo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza informēja, ka diasporas darba grupā tiek izstrādāts Rīcības plāns diasporas atbalstam 2021. - 2023. gadam. Rīcības plāna projekts varētu tikt pabeigts jau jūnijā. A. Groza sniedza arī skaidrojumu par finansējuma piešķiršanu diasporas atbalsta projektiem, norādot, ka ministrija cenšas risināt visas pieteiktās problēmas, pieejot katram gadījumam individuāli.

 Noslēdzot sēdi, A. Judins pauda uzskatu, ka šī sēde ir laba pieredze turpmākam darbam Komisijā, un arī pēc krīzes beigām būtu saglabājama iespēja sarīkot sēdes šādā formātā ar attālinātu dalībnieku piesaisti. Komisijas sēdē tika uzrunāti arī jautājumi, kas tieši neattiecas uz komisijas dienaskārtību un daļa ir pat ārpus komisijas kompetences - ceļošanas ierobežojumi, pašizolācijas prasības, iebraucot no Covid-19 skartajām valstīm un diasporas ikdienas darba veicināšana. Komisijas sēdē tika uzsvērts, ka saistībā ar diasporas organizāciju ikdienas darbu daudzi jautājumi ir risināmi Diasporas konsultatīvajā padomē un tie ir arī komisijas uzmanības lokā. Jautājumā par medicīniski pamatotu lēmumu turpmāko izstrādi atliek vērot situācijas attīstību Eiropā un sekot valdības lēmumiem, jo ir skaidrs, ka, lemjot par noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu atvieglošanu, būs jāņem vērā ne vien ekonomiski vai politiski aprēķini, bet arī vīrusa izplatības draudi un medicīniski apsvērumi to mazināšanai. Ir skaidrs, ka Covid-19 pandēmija ir atstājusi būtisku ietekmi ne vien uz diasporas darbu, bet uz visas Eiropas sabiedrību, tādēļ momentānajā reakcijā uz krīzi ir jāsper patiešām nepieciešamie soļi pandēmijas ierobežošanā un tūlītējo seku novēršanā, sava veida ugunsgrēka dzēšanas darbi, savukārt nepieciešamās ilgtermiņa izmaiņas jau ir realizējamas nesaistīti ar Covid-19 krīzes seku novēršanu.

 Sēdes audioieraksts un protokols ir pievienoti 27. maija komisijas darba kārtībai.