Esam apkopojuši Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2020. gada 6. maija sēdē pārrunāto par NVO darbību COVID-19 krīzes un ārkārtējās situācijas apstākļos.
Sēdē tika konstatēts:
1) NVO sektors COVID krīzes laikā turpina savu darbību, daudzos gadījumos veicot aktivitātes attālinātā režīmā;
2) NVO ir aktīvi iesaistījušās lēmumu pieņemšanā, tostarp regulāri paužot savu pozīciju par atbalsta nepieciešamību ne vien uzņēmumiem, bet arī nevalstiskajam sektoram, tomēr tām bijušas mazāk platformas, kurās izteikties;
3) NVO darbību apgrūtina tam pieejamā finansējuma (projektu konkursi, ziedojumi, biedru naudas u.c.) samazinājums, bet valstī ieviestie atbalsta mehānismi šobrīd nav pielāgoti nevalstisko organizāciju atbalstam;
4) Dīkstāves pabalsti un nodokļu atvieglojumi tiek piemēroti tikai tām organizācijām, kurām ir saimnieciskās darbības ieņēmumu kritums, bet saimnieciskā darbība nav nevalstisko organizāciju pamatnodarbošanās. NVO var arī neveikt saimniecisko darbību;
5) Krīzes negatīvā ietekme uz NVO būs tieši atkarīga no tā, cik elastīga (pretim nākoša) būs projektu finansētāju attieksme pret NVO;
6) NVO nevar piemērot valdības pieņemtos vispārējos atbalsta mehānismus subsidētajām darba vietām un tāpēc jau no marta dažu NVO darbinieki, tostarp cilvēki ar invaliditāti, ir dīkstāvē, bet viņiem nevar izmaksāt noteiktos pabalstus;
7) COVID-19 krīze ir radījusi ne vien īslaicīgas negatīvas sekas NVO sektoram, bet tā atstās plašu un paliekošu iespaidu. Atbalsta mehānismi NVO būs nepieciešami arī pēckrīzes periodā;
8) Ir nepieciešams atbalsta mehānisms organizāciju kapacitātes atgūšanai, lai pēckrīzes periodā varētu piesaistīt finansējumu no ārvalstīm;
9) Vairākas NVO ir gatavas nodrošināt brīvprātīgos #paliecmājās vai līdzīgu akciju vajadzībām, bet tām trūkst finansējuma;
10) Sadarbībā ar citām NVO, informācijas apmaiņā un valsts institūciju darba grupās aktīvi ņem dalību arī diasporas organizācijas. Arī šīm organizācijām ir kritušies ziedojumi un ienākumi no saimnieciskās darbības;
11) Aktīvi notiek pāreja uz attālināto komunikāciju, izmantojot attālinātās e-saziņas platformas.
Problēmas, kas jārisina:
1) NVO nevar izveidot uzkrājumus. Tām nav arī tādas peļņas, no kuras līdzekļus novirzīt savas darbības uzturēšanai un citām vajadzībām;
2) Nepieciešams atbalsts arī no Saeimas vai ministrijām, lai NVO varētu mainīt līgumu nosacījumus un varētu segt administratīvos izdevumus, saglabātu savas organizācijas unikālo pieredzi un darbiniekus.
3) Organizācijām papildu finansiālo slogu rada noteikto profilakses pasākumu ievērošana, drošas vides izveidošana sniedzot pakalpojumus klātienē, dezinfekcijas un citu līdzekļu iegāde. Papildus izdevumus organizācijām arī prasa nepieciešamība nodrošināt savstarpējo komunikāciju attālināti, datoru un citu nepieciešamo ierīču iegāde;
4) Nav noteiktas atbildīgas institūcijas, ministrijas vai Saeimas komisijas, kas būtu atbildīga par nevalstisko sektoru kopumā - nav viena aktīva NVO sektora aizstāvja politiskajās debatēs un lēmumu pieņemšanas procesā;
5) Lai arī valstī ir izveidota sistēmiskā pieeja, aizstāvot biedrību un nodibinājumu intereses, daudzos krīzes atbalsta pasākumos NVO tika iekļautas novēloti un dažos nav iekļautas vispār;
6) Ir jāstiprina un jāpaplašina NVO līdzdalība lēmumu pieņemšanā;
7) Visiem NVO ir kopīgas problēmas, neatkarīgi, kādā jomā tās darbojas. Svarīgi, lai būtu kāds, kas šīs problēmas varētu uzturēt augstā līmenī.
Sēdes laikā, domājot par iezīmēto problēmu risinājuma meklēšanas virzieniem, izskanējuši priekšlikumi:
1. Ir jāsniedz signāls visām iesaistītajām pusēm, ka šī ir force majeure situācija un tās var brīvāk rīkoties ar līgumiem, ka arī uzraugošajām iestādēm jāpieiet šīs situācijas analīzei ar izpratni;
2. Ir jāpieņem grozījumi ziedošanas regulējumā, jo esošie nosacījumi nav labvēlīgi uzņēmējiem un neveicina ziedošanu;
3. NVO ministriju neveidos, bet ir pozitīvi, ka ir vairākas komisijas, kas sadarbojas ar NVO sektoru, nevis ka ir izveidota kāda viena un pārējās nav pat ieinteresētas iedziļināties situācijā. Ir jāveicina valsts pārvaldes iestāžu mijiedarbība ar nevalstisko sektoru;
4. Ir jāatzīst NVO loma krīzes pārvarēšanas pasākumu nodrošināšanā, sociālo un cilvēku kapitālu kā pietiekami nozīmīgu ekonomiskajam kapitālam un jānodrošina vienlīdzīgas iespējas NVO, nevalstiskajām organizācijām piešķirot tādu pat atbalstu ka uzņēmējiem;
5. Ir jārisina jautājumi par e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu diasporas pārstāvjiem, kuriem nav iespējas izmantot Latvijas internetbanku vai e-paraksta iespējas;
6. Krīzes apstākļi daudziem diasporā likuši aizdomāties par atgriešanos Latvijā un tāpēc svarīgi, lai tiktu sakārtoti tie jautājumi Latvijas likumdošanā, kas atvieglotu ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kā arī iespēju norādīt papildu dzīvesvietas deklarēšanās adresi ārvalstīs dzīvojošajiem;
7. Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome ir jāstiprina, iespējams, izveidojot speciālu sekretariātu darbam (tā funkcijas šobrīd pilda Valsts kanceleja) ar NVO, lai nodrošinātu sistemātisku darbu pie NVO sektora attīstīšanas;
8. NVO, kuras aktīvi strādā krīzes situācijā, būtu jāpiešķir papildu finansējums, vai jānodrošina citāds atbalsts;
9. Dīkstāves pabalsti ir jāpiemēro pēc kopējiem ieņēmumu kritumiem, nevis tikai no saimnieciskās darbības ieņēmumu krituma.
Plašāks atspoguļojums par sēdē runāto ir sēdes protokolā, ar kuru var iepazīties šeit.