Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, atklājot sēdi, norādīja, ka tās mērķis ir gūt priekšstatu par to, kādi pasākumi un sadarbība ar diasporas organizācijām tiek plānota 2013.gadā, jo diasporas jautājums un saiknes stiprināšana ar tautiešiem ārvalstīs ir viens no četriem Sabiedrības saliedētības komisijas darbības pamatvirzieniem. Ar diasporas jautājumiem nodarbojas vairākas ministrijas un svarīgi ir nodrošināt labu savstarpēju sadarbību un koordinēšanu.

Ministru prezidenta ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte, kā arī Kultūras ministrijas pārstāve Ruta Klimkāne bija vienis prātis, ka galvenais uzsvars disaporas jautājumā ir ilgtspējīga jautājumu koardinācija un sadarbība starp atbildīgajām institūcijām.

Nozaru ministriju pārstāvji iepazīstināja komsiju ar pasākumiem, kas vērsti uz saiknes ar diasporu nodrošināšanu 2013.gadā.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe uzsvēra, ka jēdziens diaspora ir plašs un iekļauj ne tikai jauno emigrāciju, bet arī bijušo trimdu. Viņš lieto terminu  „globālais latvietis” apzīmējot tos tautiešus, kas Latvijai jūtas piederīgi neatkarīgi no tā, kur atrodas. Ministrija strādā pie tā, lai tiktu nodrošināta komunikācija starp diasporas pārstāvjiem un informācijas pieejamība par Latviju, arī sociālo tīklu veidošana, kuros diasporas pārstāvji var komunicēt savā starpā un ar tautiešiem Latvijā.

Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers uzsvēra nepietiekamo valsts atbalstu ārpus Latvijas dzīvojošajām tautiešu kopienām. A.Austers norādīja, ka jaunā emigrācija ir savādāka nekā trimdas laikā un tai ir liela ietekme uz Latvijas ekonomiku. Pēc Latvijas Bankas datiem ārzemēs strādājošie pagājušajā gadā uz Latviju ir pārsūtījuši finanšu līdzekļus 350 miljoni latu apmērā. A.Austers uzskata, ka summa varētu būt vēl pat lielāka – 500 miljoni latu, taču valsts atbalsts diasporai uz šīs summas fona ir ļoti neliels.

A.Austers uzsvēra, ka aktīvi uztur saikni ar kopienu organizācijām un iesaistās to darbībā tikai 10 procenti tautiešu. Viņš uzskata, ka valstij ir jāatrod informācijas kanāli un iespējas, kā uzrunāt un motivēt pārējos 90 procentus ārpus Latvijas dzīvojošos tautiešus, kas šobrīd neiesaistās kādās kopienu organizācijās un neizrāda interesi par tām.

Kā vēl vienu svarīgu prioritāti A.Austers norādīja rūpes un galvenokārt latviskās izglītības nodrošināšanu tiem 10 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju bērnu, kas dzīvo ārpus Latvijas. Tas ir liels resurss, tāpēc ir jārūpējas par pilsoniskās saiknes saglabāšanu, jāveicina kultūras vienotība kā Latvijā, tā ārpus tās. Ir jādod iespēja ārpus Latvijas dzīvojošajiem bērniem apgūt latviešu valodu, lai viņi nezaudētu saikni ar dzimteni.

Pasaules Brīvo Latviešu apvienības pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons sēdē atzinīgi novērtēja, ka parlaments strādā pie izmaiņām Pilsonības likumā, un uzsvēra, ka likuma grozījumi ir nozīmīgi diasporai, jo lielai daļai tautiešu tā būs iespēja atjaunot pilsonību, kā arī paver iespēju ar noteiktām valstīm veidot dubultpilsonību.

"Diasporas nozīme pieaug gan materiāli, gan garīgi un tāpēc tam būs jāvelta vairāk līdzekļi un lielāka uzmanība. Koordinācija pašlaik ir laba, lai arī balstās vairāk uz entuziasmu, bet ilgstoši uz labu gribu paļauties nevar," uzskata komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

I.Latkovskis norādīja, ka dažos jautājumos pagaidām ir nepilnības un iezīmējies jautājumu loks, pie kuriem deputātiem būs jāatgriežas. Viņš aicina diasporas pārstāvjus formulēt savas galvenās prioritātes, uz kurām būtu jākoncentrējas valsts iestādēm un politiķiem sava darbībā ar diasporu.