ddd Drukāt

“Izlīgums starp latviešu karavīriem būtu ļoti nepieciešams visai Latvijas tautai. Es domāju tos latviešu karavīrus, kuri Otrajā pasaules karā bija spiesti karot viens pret otru zem svešiem karogiem. Etniski tie nav tikai latvieši vien. Tie ir visi Latvijas pilsoņi, kuri tika iesaukti hitleriskā un staļiniskā režīma armijās,” saka Sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Ilmārs Latkovskis.

 

Daudzas latviešu ģimenes piedzīvojušas notikumus, kad brālis bija spiests karot pret brāli, tēvs pret dēlu, kaimiņš pret kaimiņu. Paši bijušie karavīri to ļoti labi saprot. Taču šodien daudzi ir ieinteresēti, lai latvieši turpinātu karot savā starpā, lai latvieši paši nebūtu vienoti. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai latviešu karavīri paši stingri un nepārprotami pateiktu par izlīgumu savā starpā. Tas būtu stingrs pamats sabiedrības tālākai saliedētībai.

 

“Izlīgums starp latviešu karavīriem var būt tikai pašu karavīru brīvās un labās gribas žests. Neviens cits nav tiesīgs viņu vietā to darīt – nedz politiķi, nedz sabiedrība. Taču politiķu un sabiedrības ziņā ir veicināt izpratni par vēstures notikumiem, mazināt un galu galā izbeigt konfrontāciju, kas rodas no atšķirīgām vēsturiskajām atmiņām,” tā I. Latkovskis.

 

Tālab LR Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas šodienas, 2. maija sēdes uzmanības centrā bija dažādu vēsturisko atmiņu konfrontācijas mazināšanas jautājums, kur komisijas deputāti iepazinās ar jaunizveidotā Sociālās atmiņas pētniecības centra, kuru vada dr. hist. Vita Zelče, iniciatīvām.