Šodien, 28. janvārī, komisija tikās ar Ārlietu ministrijas, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra, kā arī diasporas organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu 2025. gadā paveikto Plāna darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam ietvaros un ieceres 2026. gadam. Komisija iepazinās arī ar pētījuma “Diasporas investīcijas Latvijā” laikā gūtajām atziņām un secinājumiem.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze informēja par līdzšinējo progresu Plānā darbam ar diasporu noteikto uzdevumu īstenošanā. Viņa norādīja, ka pēdējos gados ir samazinājies finansējums diasporas atbalstam, un 2025. gadā šiem mērķiem būs pieejami aptuveni 2,5 miljoni eiro. Finansējums paredzēts dažādu atbalsta pasākumu īstenošanai, diasporas skolu darbības nodrošināšanai, remigrācijas aktivitātēm un citiem ar diasporas politiku saistītiem pasākumiem.
Ņemot vērā sarežģīto starptautisko drošības situāciju, Diasporas konsultatīvā padome ir lēmusi paplašināt Diasporas mediju darba grupas mandātu, pārveidojot to par Sabiedrības noturības, stratēģiskās komunikācijas un mediju darba grupu, tās darbā iesaistot arī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas departamenta pārstāvjus. Vienlaikus turpinās darbs pie jautājumu sakārtošanas saistībā ar diasporas pārstāvju iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā.
Šogad plānots uzsākt jaunu diasporas apjoma pētījumu, lai precizētu datus par ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valsts piederīgajiem. Kā būtisks izaicinājums tika minēta arī 15. Saeimas vēlēšanu norises nodrošināšana ārvalstīs. Par ikgadēju pasākumu kļuvis Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas pulcē uzņēmējus no dažādām pasaules valstīm. Tāpat Ārlietu ministrija ir uzsākusi darbu pie nākamā Plāna darbam ar diasporu 2027.–2029. gadam izstrādes, lai to savlaicīgi iesniegtu apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Sēdes otrajā daļā komisija uzklausīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētnieces Līgas Brasliņas ziņojumu par 2025. gadā veikto pētījumu “Diasporas investīcijas Latvijā”. Pētījuma dati liecina, ka remitences jeb diasporas naudas pārvedumi uz Latviju ik gadu sasniedz aptuveni 900–950 miljonus eiro, kas veido ap 3 procentiem no Latvijas iekšzemes kopprodukta, ierindojot Latviju starp valstīm ar vienu no augstākajiem šādiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Pētījuma autori investīciju piesaistei iesaka veidot decentralizētu diasporas investīciju fondu tīklu, kas darbotos pēc Vītolu, Toronto un citu līdzīgu fondu principiem, balstoties uz uzticību, caurspīdību un reģionālo atbildību. Katrs fonds (piemēram, ASV, Vācijas vai Zviedrijas fonds) pārvaldītu ieguldījumu portfeli Latvijas attīstībai inovāciju, sociālās uzņēmējdarbības, izglītības un kultūras jomās, darbojoties bez centralizētas birokrātijas, bet ar spēcīgu vietējo diasporas līderu iesaisti.
Pētījums “Diasporas investīcijas Latvijā” ir pieejams šeit.
Foto: Ieva Ābele, Saeima.
