Šodien, 12. novembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uz sēdi bija aicinājusi par patvēruma politikas īstenošanu atbildīgās institūcijas, lai pārrunātu aktuālo situāciju patvēruma politikas jomā, kā arī nepilngadīgo patvēruma meklētāju tiesisko un sociālo aizsardzību.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sēdes ievadā aicināja Iekšlietu ministrijas pārstāvjus sniegt pārskatu par aktuālajām tendencēm Eiropas Savienībā, Eiropas Migrācijas pakta ieviešanu un Latvijas nostāju attiecībā uz solidaritātes mehānismu. Viņš norādīja, ka izskanējušas ziņas par to, ka Latvija varētu lūgt Eiropas Komisiju atbrīvot mūsu valsti no pienākuma uzņemt pārvietotos patvēruma meklētājus.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieki Vilnis Vītoliņš un Kaspars Āboliņš informēja, ka Eiropas Savienībā šobrīd ir pieņemtas astoņas regulas un viena direktīva, kas kopumā veido tā dēvēto Migrācijas paktu. Šis regulējums pilnveido patvēruma politikas dažādos aspektus, tostarp personu uzņemšanu, pārvietošanu un aizsardzību. Iekšlietu ministrija šobrīd strādā pie šo normatīvo aktu prasību pārņemšanas un īstenošanas, un regulējuma ieviešanai jābūt pabeigtai līdz 2026. gada jūlijam.
Viņi skaidroja, ka viens no būtiskākajiem jaunievedumiem Migrācijas paktā ir solidaritātes princips — gadījumos, kad kāda dalībvalsts nonāk pārmērīgā migrācijas spiedienā, tai ir tiesības lūgt palīdzību no citām dalībvalstīm. Katra ES dalībvalsts savukārt apņemas sniegt atbalstu — vai nu uzņemot pārvietotās personas, vai nodrošinot cita veida palīdzību. Latvija konceptuāli neplāno piedalīties pārvietoto personu uzņemšanā, bet piedāvās alternatīvus solidaritātes mehānismus. Par to konkrēto apjomu un formu diskusijas vēl turpinās.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvji informēja, ka šogad saņemts 1081 pirmreizējais patvēruma iesniegums. No tiem 154 personas ir nepilngadīgie bez pavadības — 28 meitenes un 126 zēni. Patvēruma meklētāji pārsvarā ierodas no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm – Somālijas, Afganistānas, Etiopijas, Tadžikistānas, Marokas, Sudānas, Eritrejas un Gvinejas. Norādīts, ka migrācijas plūsmas pēdējā laikā ir mainījušās. Šogad bēgļa statuss piešķirts 49 personām, bet alternatīvais statuss – 89 personām.
PMLP priekšnieka vietnieks Valdis Mangalis informēja, ka ar Iekšlietu ministrijas atbalstu no Eiropas fondiem ir piesaistīts finansējums Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Liepna” uzturēšanai, kas ļaus centram turpināt darbu arī turpmāk.
Sēdes turpinājumā tika pārrunāta situācija ar nepilngadīgajiem nepavadītajiem patvēruma meklētājiem, kuru skaits pēdējā laikā strauji pieaudzis. Tas rada papildu slodzi gan Valsts robežsardzei, veicot šādu personu identifikāciju, gan pašvaldību bāriņtiesām, kurām ar katru no šiem bērniem ir jāstrādā individuāli.
Ropažu novada domes priekšsēdētāja Signe Grūbe norādīja, ka bāriņtiesas darbs šobrīd ir pārslogots, un, ja situācija nemainīsies, tā nespēs pildīt visas tai uzticētās funkcijas. Viņa uzsvēra, ka šī problēma jārisina valsts līmenī, nodrošinot pašvaldībām lielāku atbalstu.
Komisijas sēdē tika uzklausīta arī informācija par izglītības iespēju nodrošināšanu nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem, viņu sociālajiem pakalpojumiem un integrācijas pasākumiem.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
