Šodien, 22. oktobrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar paveikto Valsts kontroles lietderības revīzijas ziņojuma “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?” ietverto ieteikumu izpildē. Uz komisijas sēdi bija uzaicināti Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.
Valsts kontrole, veicot minēto revīziju, konstatēja būtiskus trūkumus sabiedrības saliedētības politikas plānošanā un īstenošanā – trūkst koordinācijas starp institūcijām, neskaidra ir Sabiedrības integrācijas fonda loma, nav izstrādāti skaidri rādītāji, lai novērtētu politikas ietekmi un sabiedrības saliedētības dinamiku. Tāpat tika norādīts, ka latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir nekoordinētas – dažādas iestādes tās organizē bez kopīgas stratēģijas, un trūkst datu par mācību rezultātiem.
Revīzijas rezultātā Valsts kontrole izteica trīs ieteikumus, par kuru ieviešanas progresu komisijas sēdē informēja atbildīgo institūciju pārstāvji.
Kultūras ministrijas Saliedētas sabiedrības politikas departamenta direktore Jeļena Šaicāne skaidroja, ka, lai izpildītu Valsts kontroles ieteikumus, ir pieņemts lēmums par pašvaldību aktīvāku iesaisti saliedētas sabiedrības politikas veidošanā un īstenošanā. Sagatavoti un iesniegti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 851 “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes nolikums”, paplašinot uzraudzības padomes sastāvu. Tāpat plānots ikgadēji apkopot informāciju par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam izpildi un regulāri sniegt sabiedrībai pārskatu par paveikto šīs politikas jomā.
Sēdē visplašākā un dinamiskākā diskusija izvērsās par trešo Valsts kontroles ieteikumu – izveidot vienotu latviešu valodas mācību sistēmu pieaugušajiem, izvērtējot plānošanas, organizēšanas un uzraudzības uzdevumus un novēršot pārklāšanos starp dažādu institūciju darbībām.
Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Vineta Ernstsone, ministrija kā atbildīgā institūcija par valsts valodas politiku iecerējusi izveidot vienotu valsts valodas apguves sistēmu pieaugušajiem, izmantojot pieaugušo prasmju pārvaldības platformu “STARS”. Šī platforma paredzēta, lai novērstu latviešu valodas kursu sadrumstalotību, uzlabotu kursu pieejamību mērķa grupām, kā arī nodrošinātu pārskatāmu un caurspīdīgu pakalpojumu sniegšanas procesu, tajā skaitā sniedzēju atlasi un atbilstības izvērtēšanu.
Lai platformu ieviestu, 2026. gadā nepieciešams papildu finansējums 930 301 eiro apmērā, kas pašlaik nav paredzēts likumprojektā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.
IZM Valsts valodas politikas nodaļas vadītāja Vineta Ernstsone norādīja, ka līdzekļus platformas ieviešanai varētu pārdalīt no esošās budžeta sadaļas, kas šobrīd paredzēta ukraiņu valodas apmācībai.
Pret šādu priekšlikumu iebilda organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala, uzsverot, ka finanšu līdzekļu samazināšana un vienlaikus prasība Ukrainas civiliedzīvotājiem obligāti apgūt latviešu valodu var radīt pretēju efektu un apgrūtināt viņu integrāciju. Viņa atgādināja, ka latviešu valodas zināšanas ir būtisks priekšnoteikums nodarbinātībai un veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā.
Sēdē deputāti arī pauda neapmierinātību ar Izglītības un zinātnes ministrijas līdzšinējo rīcību, ilgstoši nespējot nodrošināt sakārtotu un efektīvu valsts politiku latviešu valodas apguves jomā.
Foto: Reinis Inkēns, Saeima.
