Šodien, 15. oktobrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija bija uzaicinājusi atbildīgo institūciju pārstāvjus, lai iepazītos ar paveikto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta nodrošināšanā, esošā atbalsta pasākumu plāna īstenošanas gaitu un Plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem 2026. gadam izstrādi.
Komisija jau 2025. gada 14. septembrī iepazinās ar Sabiedriskās politikas centra “Providus” veikto pētījumu par Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā un konstatēja, ka joprojām trūkst precīzas informācijas par Ukrainas civiliedzīvotāju patieso skaitu valstī.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā šobrīd uzturas vairāk nekā 30 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, savukārt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aplēses liecina, ka valstī ir aptuveni 17 000.
Uz šo datu nesakritību sēdes ievadā norādīja komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, aicinot skaidrot, kādus datus atbildīgās institūcijas izmanto, aprēķinot nepieciešamo finansējumu un sagatavojot Plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā nākamajam gadam.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis informēja, ka caur Latvijas ārējo robežu šogad ieceļojuši 15 572 Ukrainas pilsoņi, no kuriem 81 % šķērsojuši robežu caur lidostu “Rīga”. Fizisko personu reģistrā līdz 1. oktobrim bija reģistrēti 31 152 Ukrainas civiliedzīvotāji ar pagaidu aizsardzības statusu, savukārt kopš kara sākuma šis statuss anulēts 26 891 personai.
Pēc Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanai nepieciešamās informācijas reģistra (UCASNIR) datiem pašvaldībās šobrīd reģistrēti 33 816 aktīvi Ukrainas civiliedzīvotāji, no kuriem 20 554 dzīvo Rīgā.
Bekmanis norādīja, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam 2025. gadā tika piešķirti 65 miljoni eiro, kas sadalīti starp atbildīgajām ministrijām. Viņš skaidroja, ka Ministru kabinets vakar apstiprinājis finansējumu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem 2026. gadā 39,7 miljonu eiro apmērā, kas nozīmē, ka būs izmaiņas atbalsta pasākumos — daļa pakalpojumu tiks ierobežota vai samazināts to sniegšanas laiks.
Viņš uzsvēra, ka atbalsta politika Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā pakāpeniski virzās no krīzes situācijas risinājumiem, kas bija aktuāli 2022. gadā, uz ilgtspējīgāku integrācijas modeli, saglabājot cilvēkorientētu pieeju un līdzatbildību starp valsts institūcijām un pašvaldībām.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības un valsts valodas politikas jautājumos Kristīne Niedre-Lathere informēja par skolas vecuma Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā.
Viņa norādīja, ka Valsts izglītības informācijas sistēmā ir reģistrēti aptuveni 3700 pirmsskolas un skolas vecuma bērni no Ukrainas, kas Latvijā apmeklē izglītības iestādes. Vienlaikus ministrijas rīcībā ir dati tikai par tiem, kas faktiski mācās skolās, jo saskaņā ar PMLP datiem Latvijā uzturas ap 6900 Ukrainas bērnu vecumā līdz 17 gadiem.
Ņemot vērā šo datu nesakritību, komisija nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), aicinot sniegt informāciju par to, cik bērnu no Ukrainas dzīvo katrā pašvaldībā un cik no viņiem mācās Latvijas izglītības sistēmā.
Sēdē tika iztaujāti arī Finanšu un Kultūras ministriju, Sabiedrības integrācijas fonda, Rīgas valstspilsētas un nevaldības organizāciju pārstāvji, pārrunājot aktuālos atbalsta nodrošināšanas jautājumus.
