Šodien, 4. jūnijā, komisijas sēdē tika apspriests jautājums par ārvalstu darbaspēka piesaisti un uzraudzību Latvijā. Ņemot vērā arvien pieaugošo darbaspēka deficītu, ko nav iespējams kompensēt ar vietējām darbaspēka rezervēm, kā arī pieaugušo ārvalstnieku skaitu Latvijas tautsaimniecībā, aktuāls ir jautājums par nepieciešamību veidot līdzsvarotu, ekonomikas un iekšējās drošības interesēm atbilstošu pieeju ārvalstu darbaspēka potenciāla izmantošanā.
Komisija uzklausīja atbildīgo institūciju pārstāvjus par aktuālo situāciju. Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla pārvaldības un makroekonomiskās attīstības jautājumos Jānis Salmiņš skaidroja, ka ekonomikai ir vajadzīgas darbarokas un ministriju vairāk satrauc tieši augsti kvalificētu speciālistu trūkums. Tomēr darbaspēka migrācija nav panaceja un nav Latvijas ekonomikas nākotnes stūrakmens. Latvijā ir jāspēj pašiem radīt tādas darbavietas, kur ir lielas algas, kur ir produktivitāte, kur tiek ražoti produkti un pakalpojumi, izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas, kas aizstāj roku darbu. Šobrīd turpretī ļoti pieprasīti ir palīgstrādnieki, kravas autotransporta šoferi. Viņš arī skaidroja, ka šobrīd Ministru kabinetā ir pieņemti grozījumi MK noteikumos par zaļā koridora ieviešanu, vienkāršojot procedūras darbaspēka piesaistei valstij stratēģiski svarīgās nozarēs vai uzņēmumiem, kam ir ļoti būtisks pienesums Latvijas tautsaimniecībai.
Atbildot uz diskusiju gaitā uzdoto jautājumu par nepieciešamību izstrādāt vienotu valsts stratēģiju ārvalstu darbaspēka piesaistei, EM pārstāvis skaidroja, ka šobrīd Ministru kabinetā izskatīšanā ir Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plāns tuvākajiem trim gadiem, kurā šie jautājumi ir ietverti. Viņš arī skaidroja, ka atbilstoši plānam darbaspēka migrācija galvenokārt attiektos tikai uz tām jomām, kuras nav iespējams nodrošināt ar vietējo darbaspēku. Ekonomikas ministrija arī veikusi pārrunas ar Latvijas lielākajām augstskolām par iespēju piesaistīt ārvalstu studentus Latvijas darba tirgū un ir konstatējusi, ka studentu vēlme vai motivācija pēc studijām palikt Latvijā ir ļoti minimāla.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktores vietniece Kristīne Stašāne skaidroja, kādā veidā šobrīd notiek vakanču reģistrēšana NVA, sadarbību ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, norādot, ka ir samazināts vakanču pieteikšanas termiņš.
Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis skaidroja, ka uzlabojot vakanču pieteikšanu, šobrīd vakanču skaits ir samazinājies, jo agrāk nereti bija gadījumi, kad šīs vakances darba devēji pieteica ar rezervi, ja tās kādu birokrātisku šķēršļu dēļ netiek apstiprinātas. Šogad vakanču skaits ir nokrities un tas ataino patieso situāciju, ka patiesībā darba devējiem ārvalstu strādniekus tik daudz nevajag.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretārs Kaspars Gorkšs skaidroja, ka, lai spētu izpildīt stratēģijās noteiktos mērķus, ir skaidrs, ka papildu darbaspēks būs nepieciešams, bet darbaspēka imigrācija arī no darba devēju puses nav prioritāra. Latvijā arvien vēl ir augsts ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju procents, no kuriem liela daļa ir darbaspējas vecumā, arī nodarbināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits salīdzinoši ir ļoti zems.
Sēdes laikā arī izskanēja viedokļi izvērtēt iespēju noteikt prioritārās nozares un profesijas, vai arī noteikt kvotas, kurās jomās ārvalstu darbaspēka piesaiste būtu pieļaujama vai pat veicināma, pamatojoties uz ekonomikas attīstības prognozēm un vietējo darbaspēka resursu trūkumu.
Foto: Jānis Cauņa, Saeima
