Šodien, 28. maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē tika uzklausīta Valsts robežsardzes (VR) informācija par aktuālo situāciju saistībā ar nelegālu valsts robežas šķērsošanu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) informācija par patvēruma pieprasītājiem un esošo situāciju patvēruma meklētāju izmitināšanas centros.

VR Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Jānis Laimiņš iepazīstināja ar informāciju par valsts robežās šķērsošanu, norādot, ka šogad valsts ārējo robežu ir šķērsojuši gandrīz 17 000 Krievijas federācijas pilsoņu, bet 216 personām ieceļošana liegta. Latvijā 2025. gadā ieceļojis arī 6351 Ukrainas pilsonis, tas ir, ik diennakti Latvijā caur ārējām robežām un lidostu ieceļo vidēji 43 Ukrainas civiliedzīvotāji. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šī plūsma ir būtiski kritusies.

Informējot par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas J. Laimiņš skaidroja, ka kopumā šogad no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēti 3977 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana atļauta 12 personām, kuras pieprasījušas patvērumu Latvijā. Pagājušajā gadā līdzīgos apstākļos valstī uzņemti 26 cilvēki. Robežsardzes amatpersonas arī norādīja, ka sakarā ar siltāku laikapstākļu iestāšanos ir būtiski pieaudzis nelegālās imigrācijas spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.

Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks arī informēja, ka šobrīd robežsardzē ir ierosināti 30 kriminālprocesi, kas saistīti ar nelikumīgu personu pārvadāšanu un uzturēšanās nodrošināšanu Latvijā. Kopā šajos procesos figurē 19 pārvadātāji. Lielākā daļa robežu nelikumīgi šķērsojušo personu šobrīd nāk no Āfrikas valstīm - Somālijas, Marokas, Sudānas, Kamerūnas un Jemenas.

VR Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļas priekšnieks Mareks Hoņavko informēja, ka šogad no Lietuvas un Polijas uz Latviju tika atgriezti 92 nelegālie imigranti, kuri pirms tam bija nelikumīgi šķērsojuši Latvijas zaļo robežu un tika aizturēti kaimiņvalstīs. 2024. gadā šādu personu bija 317. Viņš arī skaidroja, ka praktiski visas šīs personas pieprasa patvērumu Latvijā. Pagājušajā gadā no atgrieztajām 317 personām patvērumu pieprasīja 302 personas, šogad visas 92 personas. Hoņavko arī norādīja, ka pašlaik jau ir informācija vēl par 40 personām, kas aizturētas Lietuvā un Polijā un tuvākajā laikā varētu tikt atgrieztas uz Latviju.  

Sēdes laikā komisijas locekļi arī tika informēti par Valsts robežsardzes ieceri izveidot jaunu aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru Daugavpilī, kas nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma pakta prasības, varētu kalpot arī kā bāze ārkārtas situācijās, piemēram, lielas imigrantu plūsmas gadījumā. Pagaidām gan šī jautājuma virzība ir iestrēgusi, jo Daugavpils valstspilsētas pašvaldība ir paziņojusi, ka neatbalsta šāda objekta izveidi konkrētajā teritorijā. Hoņavko uzsvēra, ka šāds lēmums, viņaprāt, saistāms ar priekšvēlēšanu laika retoriku un no valsts viedokļa nav racionāli pamatots.

PMLP priekšnieka vietnieks Vilmārs Mangalis informēja par situāciju patvēruma meklētāju izmitināšanas centros Muceniekos un Liepnā. Šobrīd abos centros atrodas 225 patvēruma meklētāji (Muceniekos – 158, Liepnā - 67) un pagaidām centru kapacitāte ir pietiekama. Viņš arī skaidroja, ka pēdējā laikā ir samazinājusies centru patvaļīga atstāšana, kas visdrīzāk ir saistāma ar pastiprināto robežkontroli ieceļojot Vācijā. Bēgļa statuss šogad visvairāk piešķirts patvēruma meklētājiem no Afganistānas, Baltkrievijas, Krievijas, savukārt alternatīvo statusu visvairāk piešķīra ieceļotājiem no Afganistānas, Ukrainas, Palestīnas, Jemenas, Mali.

Ņemot vērā pieaugošo nelegālās imigrācijas plūsmu no Baltkrievijas, Valsts robežsardze plāno lūgt valdībai pagarināt pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā līdz 2025. gada beigām. Pašreiz šis režīms ir spēkā līdz 30. jūnijam un attiecas uz Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadiem, Daugavpili un Rēzeknes novada Kaunatas pagastu. Pērn no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv