Šodien, 7. maijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē tika izskatīta aktuālā situācija saistībā ar atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Uz sēdi bija uzaicināti atbildīgo institūciju pārstāvji, lai sniegtu informāciju par paveikto un izaicinājumiem šajā jomā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) aprīlī apkopoja informāciju par tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu bija jāpiesakās jaunai termiņuzturēšanās atļaujai, lai saglabātu pagaidu aizsardzības statusu. Personas, kuras to neizdarīja viena mēneša laikā pēc noteiktā termiņa – 2025. gada 4. marta –, šo statusu zaudēja.
Izskatot komisijā šo jautājumu pirms gada, Fizisko personu reģistrā esošā informācija liecināja, ka 44 946 Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā noteikts pagaidu aizsardzības statuss, savukārt, pēc PMLP veiktās ziņu aktualizācijas, uz 2025. gada 1. maiju šo statusu saglabājuši 31 102 cilvēki, savukārt 18,6 tūkstoši to ir zaudējuši.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis informēja, ka Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma pāri Latvijas ārējai robežai saglabājas mērena — vidēji 500 cilvēku mēnesī, ar pakāpeniski samazinošos tendenci. Līdz šā gada maijam Latvijā ieceļojuši 4895 Ukrainas pilsoņi, no kuriem 82% ieradušies caur Rīgas lidostu.
Bekmanis norādīja, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam 2025. gadā piešķirti 65 miljoni eiro, sadalot šo finansējumu starp atbildīgajām ministrijām. Visvairāk naudas paredzēts novirzīt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Veselības ministrijai, Sabiedrības integrācijas fondam un kā mērķdotācijas pašvaldībām.
Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, darbspējīgā vecumā Latvijā uzturas apmēram 21 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, no kuriem tikai 9338 iesaistīti darba tirgū. Visbiežāk ieņemtās profesijas ir apkopēji, palīgstrādnieki, ceha darbinieki, pārdevēji un pavāri.
Tāpat Bekmanis klāstīja Latvijas pozīciju šo jautājumu apspriešanā Eiropas Savienība līmenī: kamēr Ukrainā turpinās karš, nav pamata atteikties no ES noteiktā pagaidu aizsardzības statusa. Pēc kara beigām nepieciešama koordinēta pieeja šī statusa pārskatīšanā, lai novērstu iespējamās atkārtotās migrācijas plūsmas ES iekšienē. Vienlaikus risinājumam jābūt pietiekami elastīgam, lai katra dalībvalsts varētu to pielāgot savām vajadzībām.
Sēdē tika aktualizēts arī jautājums par nesakritībām starp PMLP un Izglītības un zinātnes ministrijas datiem par ukraiņu bērniem Latvijā. PMLP uzskaita 6130 bērnus vecumā no 5 līdz 17 gadiem, bet izglītības sistēmā reģistrēts tikai 3991 bērns. Komisija rosinās PMLP un IZM veikt papildu analīzi, lai noskaidrotu, cik bērnu un kurās pašvaldībās neapmeklē izglītības iestādes.
Tāpat nolemts aicināt Satiksmes ministriju skaidrot komisijai, vai un kā tiek uzraudzīts automašīnu ar Ukrainas reģistrācijas numuriem tehniskais stāvoklis Latvijā, bet Nodarbinātības valsts aģentūrai informēt, cik daudz Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbināti Latvijā un vai iestādes rīcība ir informācija par ēnu ekonomikā nodarbinātajiem Ukrainas civiliedzīvotāju.
