Šodien, 9. aprīlī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē tika skatīts jautājums par diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi un saglabāšanu. Sēdes laikā deputāti un uzaicinātie eksperti pārrunāja ar diasporas kultūras un vēstures mantojuma apzināšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izpēti saistītus jautājumus.
Kultūras ministrijas pārstāves J. Šaicāne un G. Robežniece skaidroja, ka ministrija atbalsta pasākumus, kas vērsti uz diasporas materiālās kultūras un vēstures mantojuma izpēti un saglabāšanu. Galvenie ministrijas sadarbības partneri ir biedrība “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs”, nodibinājums “Pasaules latviešu mākslas centrs”, Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA), Latvijas Nacionālais arhīvs un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Kopējais pieejamais finansējums diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanai un saglabāšanai šogad un turpmākajos divos gados būs nemainīgs - 97 576 eiro. Visvairāk no šīs summas saņems biedrība “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” un tas būs vērsts trimdas materiālā un vēstures mantojuma apzināšanai, komplektēšanai un komunicēšanas nodrošināšanai ar sabiedrību.
PBLA pārstāvniecības Latvijā vadītājs J. Andersons informēja par apvienības darbību, uzturot un finansiāli atbalstot latviešu diasporas muzejus dažādās pasaules valstīs. Tāpat PBLA ir apzinājusi ārvalstīs esošus privātos muzejus, dokumentu vai mākslas priekšmetu krājumus un izveidojusi interneta vietni http://arhivi.pbla.lv/. Digitālajā arhīvā “Latviešu arhīvi pasaulē” vienkopus pieejami digitālie un digitalizētie arhīvu materiāli, kurus glabā latviešu kopienas visā pasaulē.
Biedrības “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” pārstāvis U. Dimiševskis iepazīstināja ar muzeja darbību un šogad plānotajām četrām izstādēm Berga bazārā, savukārt nodibinājuma “Pasaules latviešu mākslas centrs” direktors K. Kanderovskis skaidroja centra tapšanas vēsturi un ekspozīcijas veidošanos, sadarbību ar Cēsu novada pašvaldību. Latviešu kopības Vācijā padomes priekšsēde A. Ebdene vēstīja par Latviešu Centrā Minsterē esošo arhīvu, kurā glabājās dokumenti par pirmajām bēgļu nometnēm un latviešu sabiedrisko dzīvi Vācijā.
Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāves informēja par šo institūciju darbību meklējot, apkopojot un sistematizējot ārvalstīs dzīvojošo latviešu kopienu izveidoto kultūras mantojumu, tostarp arhīvus, literatūru, vizuālo mākslu, tradīcijas, fotogrāfijas u.c.
Sēdē tika uzsvērta nepieciešamība veidot ciešāku un koordinētāku sadarbību starp diasporas organizācijām, pētniecības iestādēm un muzejiem, lai nodrošinātu mantojuma pieejamību gan Latvijā, gan ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Izskanēja arī priekšlikums veidot vienotu muzeju ar daudz plašākām telpām, kurā vienkopus izstādīt esošo diasporas kultūrvēsturisko mantojumu, ar iespēju to papildināt.
Diskusijā piedalījās Ārlietu un Kultūras ministriju pārstāvji, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un diasporas organizāciju pārstāvji, Latvijas valsts arhīva un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji, muzeju pārstāvji.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
