Šodien, 2. aprīlī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē tika skatīts jautājums par jaunatnes politikas ietekmi uz dažādu etnisko grupu jauniešu integrāciju un saliedētību Latvijā. Lai apzinātu aktuālo situāciju un apspriestu iespējamās atbalsta stratēģijas, uz sēdi tika aicināti pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Kultūras ministrijas (KM), Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA), Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA), kā arī pašvaldību izglītības pārvalžu un jaunatnes organizāciju pārstāvji.
Ievadā sēdes vadītāja, komisijas priekšsēdētāja biedre Anna Rancāne pauda: Šobrīd, kad Latvijā tiek īstenota pāreja uz vienotu skolu, kur mācības notiek tikai valsts valodā, ir sevišķi svarīgi valstiski virzīt šo darbu ar jauniešiem arī ārpus skolas, lai ikviens justos uzklausīts, iesaistīts, jo tieši jaunieši būs tie, kas veidos saliedētu sabiedrību un drošu Latviju nākotnē.
IZM un JSPA pārstāvji informēja par Jaunatnes politikas ietvaru, kas noteikts Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022. - 2027.gadam, iepazīstināja ar apsekojuma ziņojuma datiem par darbu ar jaunatni pašvaldībās 2023. un 2024. gadā.
Kopš 2022. gada darbojas Jaunatnes darbinieku izcilības mācību programma, kurā ik gadu piedalās līdz 48 pašvaldību un NVO jaunatnes darbinieki. Tās mērķis ir stiprināt jaunatnes jomas profesionāļu zināšanas darbā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām, tostarp etnisko minoritāšu jauniešiem. Dažādu etnisko grupu jauniešu saliedēšanās un līdzdalības veicināšana tiek nodrošināta arī caur Jaunatnes valsts programmas projektu konkursiem "Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī" un "Atbalsts nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām". Jaunatnes valsts programmas ietvaros arī tiek nodrošināts atbalsts izglītības iestāžu pašpārvalžu attīstībai caur programmu “Kontakts”. Tās mērķis, īstenojot izglītojamo iniciatīvu projektus, stiprināt izglītības iestāžu pašpārvalžu attīstību, sekmēt izglītojamo aktīvu pilsonisko līdzdalību. Programma norisinās kopš 2021. gada un tajā ik gadu piedalās līdz 120 izglītības iestāžu pašpārvaldes, kopā ap 475 jauniešiem un atbalsta personām.
JSPA pārstāvji informēja arī Eiropas Savienības atbalsta programmām, piemēram, “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss”, kas nodrošina starptautiskas pieredzes iegūšanu un jaunu prasmju attīstību.
Sēdes gaitā tika pārrunāti jauniešu integrācijas veicināšanas mehānismi, kas tiek īstenoti valsts līmenī. Tika akcentēts, ka ir svarīgi ne tikai nodrošināt vienotu izglītības telpu, bet arī veicināt jauniešu savstarpējo izpratni, cieņu un sadarbību dažādu etnisko kopienu starpā.
Svarīgi ir veicināt kopīgas aktivitātes un projektus starp skolām, mazākumtautību skolām un jauniešu organizācijām, kas jauniešiem dotu iespēju labāk iepazīt vienam otru un veicinātu savstarpējo sapratni.
