Lai pārrunātu jautājumu, kā latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības pasākumi varētu veicināt sabiedrības saliedētību, stiprināt vietējo un nacionālo identitāti, piederību savam novadam un Latvijai, šodien, 12. februārī uz sēdi bija uzaicināti Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāvji, lai informētu, kādi pasākumi notiek vai tiek plānoti Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna ietvaros.
LNKC Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Jana Vērdiņa skaidroja, ka likuma mērķu sekmīgas īstenošanas priekšnoteikums ir aktīva valsts institūciju, pašvaldību, latviešu vēsturisko zemju sabiedrisko organizāciju, vietējo kopienu un kultūrtelpu iniciatīva, līdzdalība un savstarpējā sadarbība to kompetences ietvaros. Viņa iepazīstināja ar paveiktajiem un aizsāktajiem pasākumiem plāna ietvaros, kā galvenos minot Latgales, Zemgales un Sēlijas karogu apstiprināšanu, Sēlijas ģerboņa iekļaušanu Latviešu vēsturisko zemju ģerboņu likumā, latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu saskarsmes līniju atainošanu kartogrāfijas produktos, latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu robežu norāžu izvietošanu uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, kā arī norāžu izvietošanu latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā.
Notiek arī Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” īstenošana, kuras mērķi ir veicināt kvalitatīvas kultūras pieejamību latviešu vēsturiskajās zemēs, veicināt latviešu vēsturisko zemju savdabības izzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu. Interese par programmu ir liela, bet tās līdzekļi ir ierobežoti un liela daļa labu projektu paliek bez finansējuma.
Verdiņa arī klāstīja, ka šobrīd norit darbs pie latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna saskaņošanas un apstiprināšanas, kas ir ieildzis, jo mainās finansējuma piešķiršana plāna pasākumiem, to ikreizi samazinot.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
