Šodien, 27. novembrī, uz komisijas sēdi bija uzaicināti Latvijas lielāko reliģisko konfesiju pārstāvji, lai pārrunātu jautājumu par reliģisko organizāciju lomu un ietekmi sabiedrības saliedētības un vienotības veicināšanā, kas jo īpaši aktuāli esošajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Sēdes vadītāja, komisijas priekšsēdētāja biedre Anna Rancāne, atklājot sēdi, norādīja: “Latvijā tik daudzu reliģisko konfesiju pārstāvji spēj un prot savstarpēji izturēties ar cieņu, mierīgi sadzīvot un sadarboties. Man šķiet, ka Latvija tiešām ar to var lepoties. Bet sabiedrībā arvien pastāv dažādi konflikti, dažāds skatījums uz pasaulē un mūsu valstī notiekošo un to pierādīja gan pandēmija, Krievijas agresija Ukrainā un arī bruņotie konflikti dažādās pasaules vietās, bēgļu krīze, sociāli ekonomiskā noslāņošanās. Mēs vēlētos šodien parunāt par to, kā reliģisko konfesiju vadītāji redz un vērtē Latvijas sabiedrības saliedētību un kā šīs reliģiskās organizācijas, mēs visi kopā varētu stiprināt savstarpējo toleranci Latvijas sabiedrībā.”
Sēdē piedalījās Latvijas Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers, Latvijas Pareizticīgas Baznīcas virspriesteris Nikolajs Tihomirovs, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes priekšsēdētājs Vladimirs Ivanovs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns un Latvijas Ebreju kopienas Rīgas Horālās sinagogas “Peitav šul” rabīns Iļja Krumers.
Reliģisko organizāciju pārstāvji izklāstīja savu redzējumu par reliģisko konfesiju lomu saliedētākas sabiedrības veidošanā, kopības un piederības sajūtas stiprināšanu Latvijas iedzīvotājos, kā arī dalījās ar apsvērumiem un ierosinājumiem politikas veidotājiem par pasākumiem, kas būtu veicami, lai Latvijas sabiedrība kļūtu saliedētāka. Tika atzīmēts, ka būtu jāpievērš uzmanība izglītības saturam, jo kopš skolās netiek mācīta kristības mācība, jauniešiem ir nepietiekama informācija par to, kā vēsturiski, kristietības ietekmē ir veidojusies Latvijas piederība Rietumu kultūrai un Rietumu klasiskajai filozofijai. Tāpat tika minēts, ka būtu nepieciešams palielināt raidlaiku sabiedriskajos mēdijos kristīgajam saturam un tradicionālo ģimenisko vērtību atspoguļojumam. Konfesiju pārstāvji arī sagaida no valsts puses pretīmnākšanu nodokļu politikā, lai atbalstītu reliģisko organizāciju darbību.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
