Šodien, 20. novembrī, komisija iepazinās ar Saeimas Analītiskā dienesta sagatavoto apskatu par pilsonības piešķiršanu par nopelniem valsts labā un nosacījumiem pilsonības atņemšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sēdes ievadā norādīja, ka izpētes mērķis bija saprast, vai pilsonības piešķiršana par nopelniem Latvijas labā ir kaut kas specifiski atšķirīgs no tā, kā tas notiek citās Eiropas valstīs. Svarīgi arī apzināt, kādos gadījumos personai var atņemt pilsonību un vai tas vispār tiek pieļauts vai netiek pieļauts. Tāpēc šis pētījums bija svarīgs, lai saprastu, vai “mūsu sistēma” nav iesīkstējusi, tajā nav kas novecojis un būtu jāmaina, lai process būtu atklātāks vai skaidrāk risināms.
Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Iveta Zakare skaidroja, ka vairākumā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsonību var piešķirt par izciliem nopelniem valsts labā vai, ja tas atbilst svarīgām valsts interesēm. Galvenokārt pilsonība tiek piešķirta par izciliem sasniegumiem zinātnē, sportā, sociālajā un kultūras jomā, ekonomikā vai starptautisko attiecību veicināšanā. Ir arī valstis, kurās pilsonību piešķir par izciliem panākumiem valstiskuma stiprināšanā, uzņēmējdarbībā, garīguma veicināšanā, izglītībā, tehnoloģiju jomā. Maltā pilsonību arī var iegūt, veicot investīcijas.
ES ir arī astoņas valstis, kurās pilsonība par nopelniem valsts labā netiek piešķirta. Tās ir: Dānija, Kipra, Luksemburga, Polija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija. Arī Lielbritānijā šāda prakse nepastāv.
Pretendējot uz pilsonības iegūšanu par nopelniem valsts labā vai valsts interesēs, personai ir jāatbilst vairākiem kritērijiem.
Savukārt atņemt pilsonību var dažādu iemeslu dēļ. Pilsonība galvenokārt tiek atņemta, ja persona: ir ieguvusi pilsonību krāpjoties, sniedzot nepatiesu informāciju vai slēpjot svarīgus faktus; ir notiesāta par kādu ļoti smagu noziedzīgu nodarījumu (terorisms, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi); dienē ārvalsts militārajā dienestā, ja tas ir aizliegts; kļuvusi par draudu valsts drošībai vai tās rīcība nopietni kaitē valsts interesēm; nav lojāla valstij; bruņotas organizācijas sastāvā piedalās bruņotā konfliktā ārvalstīs; ilgstoši uzturas ārvalstīs un neinformē valsts attiecīgo iestādi par savu nodomu saglabāt pilsonību u.c.
Pēc informācijas uzklausīšanas un diskusijas, komisijas priekšsēdētājs rosināja aicināt Iekšlietu un Tieslietu ministrijām sniegt skaidrojumu par iespējām atņemt pilsonību gadījumos, kad personai nav citas valsts pilsonības un tā kļūst par bezvalstnieku. Vai un kādos gadījumos no starptautisko tiesību viedokļa tas varētu būs pieļaujams. Tāpat varētu precizēt nosacījumus pilsonības piešķiršanai par nopelniem Latvijas labā, aicinot kā obligātu noteikt arī nepieciešamību saņemt attiecīgās jomas ministrijas atzinumu par pilsonības pretendentu, piemēram, par kultūras darbinieku atzinumu varētu sniegt Kultūras ministrija.
Ar apskatu par pilsonības piešķiršanu par nopelniem valsts labā un nosacījumiem pilsonības atņemšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē var iepazīties šeit.
