Šodien, 6. novembrī, uz komisijas sēdi bija uzaicināti vairāku to valsts iestāžu pārstāvji, kuru kompetencē ietilpst kontrole pār trešo valstu pilsoņu legālu uzturēšanos Latvijā. Liela daļa trešo valstu pilsoņu Latvijā ieceļo kā studenti, tāpēc sēdes sākumā komisijas priekšsēdētāja biedre un šodienas sēdes vadītāja Anna Rancāne aicināja Izglītības un zinātnes ministriju sniegt informāciju par trešo valstu studentu skaitu.
Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jānis Paiders skaidroja, ka 2024. gada rudeni Latvijā ir reģistrēti 10 880 ārvalstu studenti, to skaitā 2499 ir tādi, kas uzņemti šogad. Viņš īsumā iepazīstināja ar ārvalstu studentu profilu Latvijā, norādot, ka lielāka interese ir par studijām profesionālā vai akadēmiskā bakalaura programmās, kā arī garajās, piecgadīgajās programmās, kas ir medicīnas studijas. Visvairāk ārvalstu studentu, kopā ap 4000, apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības. Liela interese ir arī par programmu Veselības aprūpe un sociālā labklājība, kurā studē 3138 studenti.
Valsts robežsardzes Robežpārbaužu un imigrācijas kontroles pārvaldes Imigrācijas kontroles nodaļas priekšnieks Agnis Višņevskis skaidroja, ka Valsts robežsardzei viens no pienākumiem ir uzraudzīt trešo valstu pilsoņu uzturēšanās nosacījumu ievērošanu Latvijas Republikā un to veicot, notiek regulāra sadarbība ar Latvijas augstskolām un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kura sniedz informāciju par anulētajām uzturēšanās atļaujām. Viņš skaidroja, ka šogad ir konstatēti 50 pārkāpumi, ko izdarījuši ārvalstu studenti un galvenokārt tā bija dzīvesvietas maiņa, to nedeklarējot. Trīs personas tika sodītas par strādāšanu bez atļaujas uz nodarbinātību.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvades priekšniece Maira Roze informēja, ka šogad uz 1. jūliju 100 397 ārvalstniekiem bija izsniegtas uzturēšanās atļaujas un šīs personas Latvijā uzturas likumīgi. Pagājušā gadā pārvalde kopumā ir anulējusi uzturēšanās atļaujas 1121 studentam. M. Roze skaidroja, kādos gadījumos uzturēšanās atļaujas tiekot anulētas visbiežāk, piemēram, 613 gadījumos personas tika atskaitītas no studiju programmas, bet 151 gadījumā pašas labprātīgi pārtraukušas mācības.
Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis skaidroja, ka pieaug gadījumu skaits, kad uz Latviju no citām Eiropas Savienības valstīm tiek nosūtīti darbinieki. Šogad Latvijā ir ieradušies vairāk nekā 2000 darbinieku no citām ES valstīm. Viņš skaidroja, ka visvairāk pārkāpumu darba inspekcijas darbinieki ir konstatējuši būvniecības un ēdināšanas jomās. Visbiežāk tas ir darbs bez darba līguma vai bez reģistrēšanas Valsts ieņēmumu dienestā. Ārvalstnieki veido no 7 līdz 9% no kopējo konstatēto pārkāpumu skaita.
Sēdes gaitā arī tika konstatēts, ka visgrūtāk ir veikt pārbaudes par personām, kas kā pašnodarbinātie strādā par kurjeriem platformās Wolt un Bolt, jo šīs platformas nelabprāt sniedz informāciju par platformu izmantotājiem.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
