Šodien, 31. janvārī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas darba kārtība bija ar baltkrievu bēgļu integrāciju saistītie jautājumi. Komisijas sēdē tika rīkota pēc biedrības FreeBelarus un baltkrievu kopienas pārstāvju ierosinājuma.
Biedrības FreeBelarus valdes locekle Ilva Everte skaidroja komisijas deputātiem būtiskākos izaicinājumus, bēgļiem nokļūstot Latvijā un mēģinot iedzīvoties vietējā sabiedrībā. Galvenie problēmjautājumi, kurus viņa akcentēja sēdē, ir atbalsts bēgļu bērniem un jauniešiem izglītības iegūšanas procesā, valodas apmācība, atbalsts studiju un studējošo kredītam vai mājokļa iegādei, nodokļu un pensiju jautājumi, iespēja iegūt atvieglojumus sabiedriskā transporta Rīgā izmantošanai un citi jautājumi. I. Everte arī skaidroja, ka daudzām valsts institūcijām nav izpratnes par bēgļa statusu un bieži vien viņiem tiekot pieprasīts iesniegt no savām mītnes zemēm tādus dokumentus, kādus bēgļi pat nav tiesīgi pieprasīt vai arī to pieprasīšana viņiem vai viņu tuviniekiem var radīt riskus.
Svjatlanas Cihanouskas ofisa pārstāvis Igaunijā un Latvijā Vitaly Malchanau (Vitālijs Molčanovs) komisijai skaidroja baltkrievu bēgļu situāciju Igaunija un to, kā šajā valstī bēgļu bērniem tiek nodrošināta izglītība un atbalsts igauņu valodas apguvei. Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, patvēruma meklētājiem un bēgļiem tiek nodrošināts atbalsts no valsts puses, ja ir nepieciešama palīdzība, piemēram, sociālo vai ekonomisko jautājumu risināšanā, palīdzība veselības aprūpes jomā un citos jautājumos, ko sniedz tam speciāli sagatavoti cilvēki.
Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Baltkrievijas Republikā Einars Semanis skaidroja situāciju ar vīzu izsniegšanu bēgļu ģimenes locekļiem. Personām ar bēgļa statusu ir iespēja uzaicināt Baltkrievijā dzīvojošos ģimenes locekļus apciemot viņus Latvijā, tomēr šis process bieži rada satraukumu gan bēgļos, gan tuviniekos. Tā iemesls ir konsulāta darbinieku veiktās telefoniskās intervijas, kuru gaitā bieži tiek uzdoti jautājumi, uz kuriem bēgļu tuvinieki baidās atbildēt. Vēstnieks skaidroja, ka pie šī jautājuma tiekot domāts, kā veikt vīzu saņēmēju aptaujāšanu viņiem drošākā veidā, nebaidoties, ka sarunas ieraksti vai cita informācija varētu nonākt Baltkrievijas drošības iestāžu rīcībā un šīs personas varētu tikt represētas.
Komisija izdiskutēja pieteiktos problēmjautājumus un uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvju skaidrojumu par esošajām problēmām un to iespējamu risinājumu. Komisija arī vienojās vērsties vairākās Latvijas atbildīgajās institūcijas ar aicinājumu meklēt risinājumu bēgļu integrēšanās procesa norisē konstatēto problēmu novēršanai.
Foto: Toms Rozentāls, Saeima