Šodien, 24. janvārī, komisija savā darba kārtībā bija iekļāvusi jautājumu par patvēruma politikas īstenošanu, uzaicinot uz sēdi atbildīgo institūciju – Iekšlietu un Kultūras ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes, Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvjus un nevaldības organizāciju pārstāvjus.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieces vietnieks Vilmārs Mangalis un Patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe informēja, ka pagājušajā gadā patvēruma meklētāju skaits strauji pieauga, sasniedzot 1624 personas, no kurām - 1 052 vīrieši, 294 sievietes, 278 nepilngadīgie. Populārākās patvēruma meklētāju izcelsmes valstis bija Sīrija (348), Afganistāna (305), Irāna (209), Indija (167), Irāka (65), Krievija (45), Baltkrievija (25). Šāds pieaugums pārsvarā saistīts ar situāciju uz Latvijas austrumu robežas.
Pērn kopā statuss piešķirts 128 personām, no tām bēgļa statuss piešķirts 88 personām, alternatīvais - 40 personām. Tas ir krietni mazāk kā 2022. gadā, kad vien bēgļa statuss bija piešķirts 216 personām. Tā kā liela daļa patvēruma meklētāju ieradās 2023. gada otrā pusē, viņu dokumenti vēl tiek izskatīti. Tāpat, strauji pieaugot patvēruma meklētāju skaitam no "eksotiskām" valstīm, pieaug laiks patvēruma iesniegumu izvērtēšanai. V. Mangalis norādīja, ka PMLP, lai paātrinātu patvēruma lietu izskatīšanu, lūdza piešķirt papildu 5 štata vietas šo jautājumu izskatīšanai, bet tas netika atbalstīts. 2023.gadā arī vairāk kā 2 reizes pieaudzis Dublinas Regulas piemērošanas gaitā apstrādāto pieprasījumu apjoms. Iestādē apstrādāti 1090 pieprasījumi, kas sevī ietver atpakaļuzņemšanas, atbildības uzņemšanās, kā arī informācijas pieprasījumus.
PMLP pārstāvji arī informēja, ka no 2023. gada augusta Alūksnes novada Liepnā darbojas jauns patvēruma meklētāju centrs, kura izmitināšanas kapacitāte ir līdz 252 personām, taču visas vietas vienlaikus nav iespējams aizpildīt, ņemot vērā patvēruma meklētāju reliģisko piederību, personu dzimumu, ģimenes stāvokli vai veselības stāvokli. Tas ļāva PMLP tikt galā ar situāciju, kad patvēruma meklētāju skaits strauji pieauga un patvēruma meklētāju centru kapacitāte pietuvojās kritiskajai robežai. Pašlaik abos centros kopā uzturas nedaudz virs 300 personām.
PMLP pārstāvji skaidroja, ka vairākumam no tiem, kuri piesakās patvērumam, Latvija nav mērķa valsts un lielākā daļa pieteikuma izskatīšanas laikā mūsu valsti atstāj, lai dotos uz citām ES valstīm, piemēram, Vāciju. 2023. gadā kopā patvēruma meklētāju centrus pametuši 1563 cilvēki, no PMIC "Mucenieki" - 1354 un no PMIC "Liepnas" - 209. Ja patvēruma meklētāji tiek noķerti ceļā vai jaunajās mītnes valstīs, viņi tiekot atgriezti atpakaļ un tas sagādā papildu rūpes gan PMLP, gan Valsts robežsardzei.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce skaidroja SIF lomu, veicot patvēruma meklētāju sociālekonomiskās iekļaušanās sabiedrībā nodrošināšanu. Kopš 2021. gada decembra Sabiedrības integrācijas fonds noteikts par atbildīgo iestādi patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanas koordinācijas jomā. No 2023. gada 1. decembra fonds arī nodrošina sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumus. SIF pārstāve arī skaidroja, ar kādiem izaicinājumiem saskaras bēgļa un alternatīvo statusu Latvijā ieguvušās personas.
