Šodien, 22. novembrī, komisija uzklausīja Kultūras ministrijas un Latvijas Zinātnes padomes pārstāvju informāciju par Valsts pētījumu programmu un citiem pētījumiem sabiedrības saliedētības jomā.
Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringu departamenta direktore Ineta Kurzemniece skaidroja, kā veidojas Valsts Pētījumu programmas, kas ir ministriju pasūtīti pētījumi viņu izvēlētā tematikā jeb zinātņu nozarē un balstās uz ministriju vajadzībām un finansēšanas iespējām. Ministrijas kopā ar sadarbības partneriem ir tās, kas definē pētījumu mērķus un uzdevumus, kā arī sasniedzamos rezultātus. Tālāk šie mērķi un uzdevumi tiek apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu. Viņa skaidroja, ka pētījumus visbiežāk veic un īsteno nevis viena zinātniska institūcija, bet parasti tā ir zinātnisko institūciju apvienība jeb konsorcijs.
Programmas “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” mērķus un uzdevumus izstrādāja Kultūras ministrija. Tās realizācijas termiņš ir divi gadi un finansējums ir nedaudz virs viena miljona eiro. Pieteikties pētījuma veikšanai varēja līdz 16. novembrim un LZP ir saņemti divi projektu pieteikumi. Pašreiz notiek iesniegto projektu pieteikumu administratīvā vērtēšana.
Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce skaidroja, ka ministrijas pieteiktās programmas virsmērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības saliedētību, noturību un savstarpējo uzticēšanos nacionālas, demokrātiskas, kopīgās vērtībās balstītas Latvijas attīstībai. Programmas mērķis ir attīstīt Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā un informācijas telpā notiekošo procesu pētniecību, pētīt to mijiedarbību, sociālo un ekonomisko ietekmi uz sabiedrības saliedētību un savstarpējo uzticēšanos, radīt jaunas zināšanas, integrēt tās mācību saturā un veicināt pētījumos balstītu nozaru politiku veidošanu un lēmumu pieņemšanu.
A. Lāce pauda, ka šo pētījumu rezultātā taps rīcībpolitikas dokumenti, rekomendācijas, kas atvieglos politikas veidotājiem uz pētījumiem balstītu nozares politikas izstrādi. Pētījuma stratēģiskie uzdevumi ir noteikti trīs: - Aktuālās tendences saliedētības, sadarbības un savstarpējās uzticēšanās jomā Latvijas sabiedrībā; - Medijpratība, informācijas pratība un kritiskā domāšana; - Pilsoniskās sabiedrības sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējums.
A. Lāce arī skaidroja, ka veicot šādus pētījumus, tiek attīstīts cilvēkkapitāls humanitārajās un sociālajās zinātnēs un pētniecībā tiek iesaistīti jaunie zinātnieki no Latvijas un arī no diasporas.
