Šodien, 1. novembrī, komisija vērtēja likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu” ietekmi uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) funkciju izpildi. Jautājums sēdē tika iekļauts pēc Saeimas Ārlietu komisijas aicinājuma, kura, lemjot par likumprojekta virzību, konstatēja, ka šī līguma denonsēšanas gadījumā zināmas problēmas varētu rasties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lemjot par Latvijas pilsonības piešķiršanas un zaudēšanas jautājumiem, repatriācijas jautājumiem, kā arī izsniedzot uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā.
Sēdē PMLP priekšniece Maira Roze apliecināja, ka divpusējā tiesiskās palīdzības līguma izmantošana pašlaik ir vienīgais instruments, kas sekmīgi ļauj konstatēt iesniegto dokumentu viltojuma faktu. To denonsējot, PMLP neredz citus veidus, kā pārliecināties par Krievijas Federācijā izsniegto dokumentu patiesumu, jo ir daudzkārt saskārušies ar viltotiem dokumentiem. Arī Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji atzina, ka tas varētu sagādāt zināmas grūtības PMLP nodrošināt tai noteikto funkciju izpildi, jo citi kanāli nepieciešamās informācijas saņemšanai līdz šim bijuši visai nesekmīgi.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, nobeigumā apkopojot paustos viedokļus, secināja, ka pēc denonsēšanas PMLP būs jāapzinās risks, ka personas pilsonības iegūšanai, repatriācijai vai uzturēšanās atļauju saņemšanai varēs iesniegt dokumentus, kuru ticamība būs apšaubāma un šo dokumentu īstuma pārbaudes mehānisms, denonsējot līgumu, pēc būtības tiks būtiski apgrūtināts. Atliek cerēt, ka Krievijas puse piekritīs izmantot vispārējo starptautiskās sadarbības principu un sniegs atbildes uz šādiem pieprasījumiem. Par sēdē konstatēto komisija sniegs savu atzinumu Ārlietu komisijai.
Foto: Ieva Ābele, Saeima