Šodien, 7. jūnijā, uz komisiju bija uzaicināti vairāku institūciju pārstāvji sniegt informāciju par pasākumiem, kas veicinātu Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
Komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka ievadā akcentēja, ka iekļaušanos Latvijas sabiedrībā varētu veicināt Ukrainas civiliedzīvotāju piekļuve darba tirgum, bērnu un jauniešu iekļaušanās izglītības vidē. Bet, lai saprastu, kādā apjomā atbalsta pasākumi ir jāpiedāvā, nepieciešams apjaust, cik šādu personu varētu būt.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede informēja, ka gandrīz 48 000 Ukrainas civiliedzīvotāju ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā. 19 000 no viņiem ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, bet 28 000 vīzas. No šā gada vīzas vairs netiek izsniegtas. Viņa norādīja, ka vīzas, arī tās, kas saņemtas 2022. gadā un kuru derīguma termiņš ir beidzies, joprojām ir derīgas un tādas tas būs līdz pat nākamā gada 4. martam. To nosaka ES pagaidu aizsardzības direktīva un, iespējams, tā tiks pagarināta vēl uz gadu. Viņa norādīja, ka šobrīd grūti prognozēt, kā situācija Ukrainā attīstīsies un cik šīs valsts pilsoņu vēlēsies Latvijā palikt ilgāku laiku vai pat pavisam.
Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne informēja par sniegto atbalstu 2022. gadā un šogad. Pagājušajā gadā, sadarbībā ar SIF, Ukrainas civiliedzīvotājiem tika nodrošināti bezmaksas latviešu valodas kursi A1 un A2 līmenī vismaz 120 stundu apjomā. Tam bija piešķirts finansējums pusotra miljona eiro apmērā. Kursus apmeklēja 3 507 personas un tos sekmīgi pabeidza 2 599 personas. Šogad bezmaksas latviešu valodas kursos plānots apmācīt vismaz 5 375 personas. Kopējais tam piešķirtais finansējums ir 4 029 836 eiro. Tāpat tiek plānoti kultūrorientācijas kursi un iekļaušanās pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem, 40 līdz 60 projekti, ko realizēs nevalstiskās organizācijas par 2 503 239 eiro.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle informēja, ka izglītības iestādēs ir reģistrēti 4040 ukraiņu bērnu, bet kopumā Latvijā vecumā no viena gada līdz 17 gadiem varētu būt ieradušies vismaz 9000 bērnu, tātad ap 5000 Latvijas skolas neapmeklē. Viņa arī norādīja, ka ministrijas ir saņēmusi Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrijas lūgumu un aicinājumu visām Eiropas Savienības dalībvalstīm iekļaut ukraiņu bērnus klātienē izglītības iestādēs, papildus paralēli nodrošinot iespējas fakultatīvi vai tālmācībā apgūt Ukrainas izglītības programmu. Viņa arī informēja, kādus pasākumus ministrija plāno realizēt, lai apzinātu tos bērnus, kuri nemācās. Valdība ir piešķīrusi finansējumu interešu izglītības nometnēm 3500 ukraiņu bērniem, daļa no kuriem šobrīd var nebūt reģistrēti izglītības iestādēs. Tas ir liels atbalsts, lai šos bērnus integrētu tālākizglītības sistēmā.
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļškis informēja, ka uz šī gada 15. maiju Nodarbinātības valsts aģentūrā ir reģistrēti 21 600 Ukrainas civiliedzīvotāju. Ir saņemti 23 000 iesniegumu nodarbinātības uzsākšanas pabalstu izmaksai, kas ir specifisks vienreizējs pabalsts, kas tiek izmaksāts Ukrainas civiliedzīvotājiem, uzsākot darba gaitas. NVA ir secinājusi, ka apmēram 65% no šiem cilvēkiem, kas uzsākuši darba gaitas, arī turpina strādāt vai nu pie tā paša darba devēja Latvijā, vai nu pie cita darba devēja.
Foto: Jānis Cauņa, Saeima