ddd Drukāt

Komisija šodien, 17. maijā, uz sēdi bija uzaicinājusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieci Mairu Rozi, lai iepazītos ar aktuālo situāciju pārvaldes sniegto pakalpojumu nodrošināšanā. Iestāde joprojām strādā ar lielu noslodzi, kaut rindas ir mazinājušās. Jau iepriekš komisija skaidroja iemeslus, kāpēc iestādē veidojās garas rindas, lai noformētu personu apliecinošus dokumentus vai saņemtu citus pakalpojumus. Tika konstatēts, ka tam bija vairāki faktori, tādi kā ārkārtējās situācijas ieviešana un klātienes pakalpojumu sniegšana tikai pēc iepriekšēja pieraksta, ceļošanas atsākšanās pēc Covid-19 pandēmijas, personas apliecības noteikšana par obligātu personu apliecinošu dokumentu, karadarbība Ukrainā un bēgļu pieplūdums no šīs valsts un citi.

PMLP priekšniece skaidroja, ka pašreiz iestādē rindas ir mazinājušās un ir brīži, kad cilvēku nav vispār. Kā liecina informācija attālināto rindu aplikācijā Qticket, pašreiz Rīgas 1.nodaļā rindā gaida 6 cilvēki un saņemt pakalpojumu ir iespējams piecās minūtēs. Viņa aicināja plašāk izmantot šo aplikāciju, lai pārbaudītu iestādes nodaļu noslogotību un varētu saņemt nepieciešamo pakalpojumu sev izvēlētajā laikā. M. Roze skaidroja, kādus pasākumus PMLP ir veikusi, lai samazinātu rindas.

Kopš gada sākuma ir izsniegti 399 424 personu apliecinošie dokumenti, kas ir par gandrīz 100 000 mazāk, nekā bija prognozēts sākotnēji. Samazinājums ir saprotams, jo tika atcelta prasība par personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu jau no šā gada sākuma. Tāpat PMLP darbu atvieglo šogad piešķirtās 50 papildus amata vietas klientu apkalpošanas kapacitātes celšanai, no kurām aizpildītas gan ir tikai 38 amata vietas. Jau no jūlija tiek plānots ieviest risinājumu, kad personu apliecinošu dokumentu varēs noformēt vienā PMLP teritoriālajā nodaļā, bet saņemt citā – pēc klienta izvēles.

M. Roze arī informēja, ka Fizisko personu reģistrā ir iekļauta informācija par 47 468 Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri uzturējušies vai uzturas Latvijas teritorijā. Šīm personām pārvalde 2022. gadā ir izsniegusi 28 074 vīzas un kopā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā - 16 918 termiņuzturēšanās atļaujas, kas ir ļoti liels apjoms un rada iestādei pamatīgu noslodzi.

PMLP priekšniece arī skaidroja, kā notiek to Krievijas Federācijas pilsoņu iesniegumu izskatīšana, kuriem līdz 1. septembrim ir jāiesniedz dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. Iestādē ir saņemti 4 752 iesniegumi, kas ir apmēram viena piektā daļa no kopējā šo personu skaita.

Būtiskas izmaiņas plānojas Repatriācijas likumā, kas paredz, ka no 01.07.2023. repatriantiem pastāvīgo uzturēšanās atļaujas vietā tiks izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem, bet no 01.01.2024. – latviešu (līvu) izcelsmes personām termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem saskaņā ar Imigrācijas likumu. Repatrianta vai repatrianta ģimenes locekļa statuss šīm personām vairs netiks piešķirts. Šos grozījumus šodien jau atbalstīja atbildīgā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.   

Foto: Jānis Cauņa, Saeima