Šodien, 7. decembrī, komisija uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra sagatavoto informāciju par aktuālo situāciju ar izglītības nodrošināšanu bērniem no Ukrainas. Izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols sēdes ievadā skaidroja valsts politiku attiecībā uz izglītības iegūšanu bērniem no Ukrainas, norādot, ka vasarā bija pieņemts lēmums, ka no šā gada 1. septembra ukraiņu bēgļu bērniem izglītība tiek nodrošināta valsts valodā. Vasarā tika organizētas latviešu valodas apguves nometnes, uz kurām bija pieteikušies ap 2500 bērniem no Ukrainas, tomēr, neskatoties uz to, šiem bērniem ir nepieciešami papildu individuālie plāni un atbalsta mehānismi.
Viņš informēja, ka vasarā vispārējās izglītības sistēmā bija reģistrēti apmēram četri tūkstoši bērnu no Ukrainas. Pašreiz viņu skaits samazinās, kas ir skaidrojams ar atbrīvotajām teritorijām Ukrainā un ģimeņu vēlmi atgriezties savā valstī vai pārcelšanos citur.
Viņš arī atzina, ka, ņemot vērā, kā Ukrainā tiek iznīcināta civilā infrastruktūra un sākoties aukstajam gadalaikam, ir sagaidāms ukraiņu bērnu skaita pieaugums Latvijas skolās. Jārēķinās arī, ka daļa ukraiņu bērnu mācās tālmācības programmās Ukrainas izglītības iestādēs. Ministrijas rīcībā gan nav zināms precīzs šādu bērnu skaits un šo informāciju ir problemātiski iegūt arī no Ukrainas iestādēm. Viņš skaidroja ministrijas rīcību, uzsākot procesu, lai ukraiņu pedagogus iekļautu Latvijas izglītības sistēmā.
Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko informēja par pasākumiem, kas tika veikti ar ukraiņu ģimenēm, lai labāk izprastu un apzinātu tās problēmas, ar kurām saskaras paši izglītojamie un Latvijas izglītības iestādes šajā procesā. Viņa atzīmēja, ka līdz šim mūsu izglītības sistēma nebija saskārusies ar tādiem izaicinājumiem, kad tik lielā apjomā skolās ienāk lingvistiski neviendabīgas valodas nēsātāju skaits. Tas esot liels izaicinājums arī pašām izglītības iestādēm. To varētu atvieglot ukraiņu pedagogi, jo pašreiz apmēram 250 ukraiņu pedagogi ir izteikuši vēlmi strādāt Latvijā, taču viņiem trūkst valsts valodas zināšanu. Daļai no viņiem tiek nodrošināta latviešu valodas apmācība, paralēli viņi arī veic pedagogu palīgu darbu ar ukraiņu skolēniem. Pašreiz tie ir 37 pedagogi no Ukrainas, kas kā pedagogu palīgi strādā Latvijas izglītības iestādēs, bet viņu skaits varētu palielināties. L. Voroņenko skaidroja, kā tiek veidoti bērnu apmācību individuālie plāni un viņu novērtēšana, kā arī kādi atbalsta pasākumi paredzēti valsts pārbaužu kārtošanas laikā.
Sēdes gaitā J. Ozols un L. Voroņenko atbildēja uz daudzajiem komisijas locekļu jautājumiem.
Foto: Reinis Inkēns, Saeima.