ddd Drukāt

18. maija sēdē komisija pārrunāja 9.-10. maija notikumus Uzvaras parkā, kas iezīmēja Latvijas sabiedrības dezintegrāciju un kam pamatā dažādā sociālā atmiņa. Uz sēdi bija uzaicināti Valsts Kancelejas, Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Rīgas domes pārstāvji un vēsturnieki.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte skaidroja policijas rīcību 9. un 10. maijā. Policija bija gatavojusies šiem notikumiem savlaicīgi un ņēmusi vērā Valsts Drošības dienesta un citu institūciju ieteikumus. 9. maijā policija rīkojās pēc iepriekš izstrādāta plāna un notikumi pie pieminekļa tika kontrolēti, tika ievērota sabiedriskā kārtība un drošība. 10. maijā turpretī notika spontāna cilvēku pulcēšanās un par to nekas iepriekš neliecināja. Personām pašorganizējoties, notika atkārtota ziedu nolikšana, vairāki incidenti un likumpārkāpumi.

Policijas pārstāvji atzina, ka policijas rīcībā 10. maijā nebija korekta un tāpēc Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, vērtējot atsevišķu policijas amatpersonu rīcību 10. maijā sabiedriskās kārtības nodrošināšanā Uzvaras parkā, ir pieņēmis lēmumu atstādināt no dienesta pienākumu pildīšanas vairākas policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas.

Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals informēja, ka departaments kopš karadarbības uzsākšanās Ukrainā aktīvi novēro informācijas telpu un Krievijas vēstījumus par Latviju. Runājot par 10. maija notikumiem, viņš norādīja, ka priekšlaicīga ziedu novākšana ar traktoru 10. maija rītā Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū tika uztverta saasināti, kā uzbrukums kritušo piemiņai un krievu kultūrai. Tas diezgan skaļi parādījās arī sociālo tīklu diskusijās, Krievijas mediju ziņās un citviet. Latvieši turpretī atkārtotu pulcēšanos un pie pieminekļa pausto atbalstu Krievijas agresīvajai rīcībai uztvēra kā spļāvienu sejā sev un ukraiņiem, kuri cieš no karadarbības.

Sēdes dalībnieku ieskatā ir jāmeklē risinājumi, lai mazinātu spriedzi latviešu un cittautiešu vidū, jāstiprina dialogs starp dažādām interešu grupām, jāskaidro 9. maija un pieminekļa nozīme, īpaši pēc Krievijas veiktā iebrukuma Ukrainā. Nepieciešama sabiedrības izglītošana par latviešu un cittautiešu dažādo vēsturisko atmiņu.