ddd Drukāt

Šodien, 2. februārī, komisija iepazinās ar Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādi, ko veic Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar citām iestādēm, pašvaldībām un attiecīgo novadu pārstāvjiem. Sēdē par to informēja KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš un ministra padomnieks Valts Ernštreits.

Plāns, kas būs vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, ir jāizstrādā atbilstoši Valsts prezidenta Egila Levita iniciētā Latviešu vēsturisko zemju likuma prasībām. Tāpat notiek darbs pie Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes izveides.

KM pārstāvji skaidroja, ka ir izveidota darba grupa Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna sagatavošanai. Tās uzdevums ir apkopot un tematiski sašķirot priekšlikumus, tāpat apkopot citu plāna sagatavošanai nepieciešamo informāciju, sagatavot plāna uzmetumu un līdz 15. martam to iesniegt Kultūras ministram. No 15.12.2021. līdz 31.01.2022. notika priekšlikumu iesniegšana un apkopošana. Visvairāk priekšlikumu saņemts no Sēlijas, Latgales un Kurzemes. 

Izvērtējot saņemtos priekšlikumus, tika konstatēts, ka visvairāk priekšlikumu iesniegts kultūras jomā. Tajā iesniegti tādi priekšlikumi kā atbalsts Kokneses pilsdrupu un sakrālā mantojuma atjaunošanai, saglabāšanai un izpētei Koknesē, suitu vērtību kopšanai un saglabāšanai nepieciešamās infrastruktūras attīstība, pilskalnu infrastruktūras un pieejamības sakārtošana, atbalsts lībiešu tradīciju saglabāšanas un popularizēšanas aktivitātēm, Sēlijas kultūras programmas izveide un citi.

KM pārstāvji iepazīstināja arī ar citās jomās saņemtajiem priekšlikumiem. Runājot par termiņiem, tika informēts, ka līdz 15. martam ir jāpabeidz plāna projekta izstrāde darba grupā, aprīlī jāveic tā saskaņošana Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības padomē. Ja viss ies raiti, jūnijā to varētu apstiprināt Ministru kabinetā un rudenī, sagatavojot nākamā gada valsts budžeta projektu, pieprasīt plāna īstenošanai nepieciešamo finansējumu.