ddd Drukāt

Šodien, 12. janvārī, atsākot 2022. gada Saeimas ziemas sesiju, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar Saeimas Analītiskā dienesta sagatavoto pārskatu “Valodas prasmes pārbaude personām ar disleksiju, iegūstot pilsonību: Eiropas Savienības dalībvalstu prakse”. Eiropas Savienības dalībvalstis ir tiesīgas patstāvīgi noteikt pilsonības piešķiršanas regulējumu, ņemot vērā katrai valstij raksturīgos vēsturiskos, politiskos un citus apstākļus, tāpēc dalībvalstīs atšķiras nosacījumi pilsonības iegūšanai. Praktiski visās ES dalībvalstīs personām, kuras vēlas iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, jākārto attiecīgās valsts valodas prasme. Tikai trīs valstīs – Īrijā, Kiprā un Zviedrijā valsts valodas prasmes pārbaude netiek veikta.

ES dalībvalstu pilsonības likumos, izņemot Grieķiju, personas ar disleksiju nav izceltas kā atsevišķa kategorija, kurām noteikti kādi atvieglojumi valodas pārbaudei vai atbrīvojumi no tās. Grieķija ir vienīgā ES dalībvalsts, kuras pilsonības likumā paredzēti atvieglojumi personām ar mācīšanās traucējumiem, tai skaitā arī disleksiju. Vairākumā ES dalībvalstu valodas prasmes pārbaudes un no tām izrietošie atvieglojumi iekļauti citos normatīvajos aktos. 

Lai gan personas ar disleksiju parasti netiek atbrīvotas no valodas prasmes pārbaudes, lielā daļā ES dalībvalstu šīm personām tiek nodrošināti dažādi atbalsta pasākumi. 

Latvijā, iegūstot pilsonību naturalizācijas kārtībā, personām ar disleksiju nav paredzēti atvieglojumi vai atbrīvojums no valodas prasmes pārbaudes. Atvieglojumus valodas prasmes pārbaudei var noteikt tikai personām ar invaliditāti un to nosaka Pilsonības likums. Šis būtu viens no jautājumiem, kas būtu risināms, veicot grozījumus Pilsonības likumā, bet visdrīzāk šīs Saeimas atlikušajā darbības laikā tie netiks veikti.

Ar Saeimas Analītiskā dienesta veikto apkopojumu var iepazīties šeit.