Šodien, 24.novembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar aptauju rezultātiem par Latvijas mazākumtautību sociālo identitāti un attieksmi pret valsti. Par veiktajiem pētījumiem un gūtajām atziņām sēdē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņs Kaprāns.
Latvijā pēc Centrālās statistikas pārvaldes šī gada datiem dzīvo 62,7% latviešu, 24,5% krievu, 3,1% baltkrievu. Citas tautības ir pārstāvētas vēl mazāk.
Tomēr, analizējot datus par respondentu vecumā no 14 līdz 29 gadiem dzimto valodu, atklājas, ka latviešu valodu par dzimto šajā vecuma grupā uzskata 71% respondentu, krievu valodu – 17%, bet, interesanti ir tas, ka 10 % respondentu norādīja, ka dzimtās ir abas šīs valodas.
M. Kaprāns norādīja, ka mazākumtautību vidū ir zemāka uzticēšanās dažādām valsts institūcijām nekā latviešu tautības pārstāvjiem. Vislielākā atšķirība ir ar uzticēšanos Latvijas armijai, kurai uzticas tikai 40% krievu, kamēr latviešu vidū armijai uzticas ap 80%. Latviešu un mazākumtautību vidū jau ierasti zema uzticēšanās ir valdībai un Saeimai. Mazākumtautību vidū tieši nepilsoņi pauž vislielāko neuzticēšanos valsts institūcijām, norādīja pētnieks.
M. Kaprāns norādīja, ka atbildes uz jautājumiem par piederības sajūtu Latvijai ļauj secināt, ka tā ir spēcīga visās etniskajās grupās, tomēr mazākumtautību apziņa bijusi svārstīga un kaut kādā ziņā - apstākļu, tai skaitā arī ārēju, nosacīta. Viņš akcentēja, ka 2015.gadā, Ukrainas notikumu iespaidā, piederības sajūta valstij mazākumtautību vidū mazinājās, jo ģeopolitiskais konteksts neatstāja iedzīvotājus vienaldzīgus. Mazākumtautību vidū ir lielāka piederības sajūta vietai, kur viņi dzīvo, savam ciemam vai pilsētai, nekā latviešu vidū. Plašāk ar pētījumu rezultātiem skat pielikumu.
