Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, atsākot darbu pēc starpsesiju pārtraukuma, pirmajā rudens sesijas sēdē 8. septembrī pārrunāja jautājumu par komisijas tālāko rīcību ar nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu tām personām, kuras pēc vispārējā regulējuma nevar iegūt šo statusu.
Šī jautājuma izskatīšana komisijas kompetencē nonāca šā gada jūnijā, kad tika veikti atbilstoši grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins skaidroja, ka grozījumu mērķis ir atjaunot taisnīgumu individuālā kārtā, Saeimai ar lēmumu piešķirot šādu statusu cilvēkiem, kuriem tas pienākas, bet kuri neatbilst tiem likumā noteiktajiem kritērijiem, pēc kuriem statusu piešķir pašvaldības.
Komisijā jau ir saņemti vairāku personu iesniegumi par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu, bet, lai tos uzsāktu izskatīt, esot jāvienojas par izskatīšanas procedūru komisijā. Ir sagatavots noteikumu projekts “Par kārtību, kādā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskata personu, nacionālās pretošanās kustības dalībnieku intereses pārstāvošo biedrību, pašvaldību vai Saeimas deputātu iesniegumus par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu” un tos varētu pieņemt kādā no tuvākajām sēdē.
Pirms tam, šā gada 13. septembrī, notiks komisijas organizēta diskusija par nacionālās pretošanās kustību Latvijā un tās izpēti, pretošanās kustības dalībnieku statusa piešķiršanu, uz kuru uzaicināti Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta un Latvijas Nacionālā arhīva vadošie pētnieki pretošanās kustības izpētes jautājumos.