Lai atvieglotu Pilsonības likuma normas par dubultās pilsonības saglabāšanu ar Ministru kabineta (MK) atļauju piemērošanu, normai ir jābūt vienoti un skaidri interpretētai, trešdien, 9.decembrī, uzsvēra Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti. Komisijas sagatavoto dokumentu, kurā iztirzāts šis jautājums, plānots izsūtīt atbildīgajām institūcijām (skat. Pielikumu).
Likums paredz, ka Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši tādas valsts pilsonību, ar kuru dubultā pilsonība netiek pieļauta, var saglabāt Latvijas pilsonību ar MK atļauju. MK atļauju var dod, pamatojoties uz svarīgām valsts interesēm.
Komisija divās sēdēs uzklausīja Latvijas diasporas pārstāvjus un atbildīgo institūciju pārstāvjus un secināja, ka likumā iekļautā norma nav pietiekami skaidri formulēta, kas pieļauj tās atšķirīgu interpretāciju un sarežģī piemērošanu. Kā vienā no sēdēm informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji, MK par Latvijas pilsonības saglabāšanu šīs likuma normas kārtībā ir lēmis 14 reizes, divos gadījumos atbalstot tiesības saglabāt dubultpilsonību.
“Būtiski izcelt, ka minētā norma neparedz automātisku Latvijas pilsonības saglabāšanu, bet gan persona var saņemt atļauju saglabāt Latvijas pilsonību individuālā kārtā. Šādai pilsonības saglabāšanai ir jābūt pamatotai ar ieguvumiem valstij atbilstoši tās svarīgām interesēm, taču tas nebūt nenozīmē, ka no cilvēka, lai pieteiktos pilsonības saglabāšanai, tiek prasīts varoņdarbs. Arī personas aktīvai dalībai diasporas kultūras un sabiedriskās dzīves veidošanā, tās organizāciju darbībā, latviešu valodas un kultūras saglabāšanas diasporā veicināšanai var būt liela nozīme, izskatot personas iesniegumu,” pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Kā dokumentā atzīmējuši deputāti, komisijas ieskatā persona var lūgt MK atļauju saglabāt Latvijas pilsonību ne vien pēc citas valsts pilsonības iegūšanas procedūras pabeigšanas, bet arī pirms tās uzsākšanas, kā arī šīs procedūras laikā.
Tāpat deputāti norādījuši, ka svarīgas valsts intereses var būt konstatētas, piemēram, arī gadījumos, kad persona aktīvi piedalās diasporas kultūras un sabiedriskās dzīves veidošanā vai tās organizāciju darbībā, vai veicina latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā, vai arī veic darbības, lai stiprinātu ciešu saišu saglabāšanu un uzturēšanu starp Latviju un diasporu.
Svarīgas valsts intereses, piemēram, var tikt konstatētas, ja persona ilgstoši mērķtiecīgi darbojusies, lai veicinātu diasporas saikni ar Latviju, tās kultūru un identitāti, pilsonisko sabiedrību, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, kā arī latviešu valodas, kultūras un tradīciju saglabāšanu un attīstību diasporā, teikts komisijas sagatavotajā dokumentā.
Saeimas Preses dienests
 Atzinums par PL 9_p_1_d_5pk.pdf |