ddd Drukāt

Trešdien, 11. novembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīja jautājumu par Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 5. punkta piemērošanu. Šī likuma norma nosaka, ka Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši tādas valsts pilsonību, ar kuru dubultā pilsonība netiek pieļauta, var saglabāt Latvijas pilsonību ar Ministru kabineta atļauju. Ministru kabinets šādu atļauju var dot, vadoties no svarīgām valsts interesēm.

Komisija šajā jautājumā uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītāja vietnieci Inu Vorpu, Valsts prezidenta padomnieku tiesību politikas jautājumos Jāni Plepu, Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāju Elīnu Pinto.

Kā komisiju informēja I. Vorpa, kopš šī norma ir iekļauta Pilsonības likumā 2013. gadā, Ministru kabinets tikai 14 reizes ir lēmis šo jautājumu, 2 gadījumos atbalstot personu tiesības saglabāt dubultpilsonību, bet pārējos gadījumos noraidot. Viņa skaidroja šī likuma punkta piemērošanu, norādot, ka to pieņemot, nav bijis tiešs deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt procedūru, kā notiks normas piemērošana. Tāpēc tika secināts, ka tas tiks realizēts Ministru kabineta rīkojuma veidā. Ministru kabinets ir izstrādājis instrukciju, kurā rīkojuma sagatavošana ir deleģēta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Viņa norādīja, ka tie ir izņēmuma gadījumi, par kuriem tiesības lemt ir dotas Ministru kabinetam. I. Vorpa skaidroja, kā PMLP interpretē likumdevēja gribu, likumā iekļaujot šādu normu, un kā iestādes ieskatā veidojas svarīgu valsts interešu jēdziens.

J. Pleps savukārt skaidroja normas piemērošanas aspektus - kad var lūgt Ministru kabinetam šādu atļauju, kas ir svarīgas valsts intereses. Uzskata, ka persona Ministru kabinetā var vērsties gan citas valsts pilsonības pieprasīšanas brīdi, gan tad, kad šāda pilsonība jau ir iegūta. Norādīja, ka Pilsonības likuma mērķis un Satversmes mērķis ir saglabāt ir saglabāt katru Latvijas pilsoni un tas būtu jāņem vērā, lemjot par Latvijas pilsonības saglabāšanu. Tomēr šajā gadījumā tie ir izņēmuma gadījumi, kas būtu pamatojami ar konkrētiem individuāliem apsvērumiem, kas pēc tam tiek politiski novērtēti no Latvijas valsts interešu viedokļa.

Komisija, diskutējot par šīs normas piemērošanu, nolēma turpināt darbu pie tās skaidrojuma formulēšanas, lai sekmētu tās piemērošanu un vienveidīgas izpratnes veidošanu par tās tvērumu.