Trešdien, 7. oktobrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija turpināja jau pirms divām nedēļām uzsākto jautājumu par Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu un robežšķērsošanas nosacījumiem, šoreiz pievēršoties jautājumam par investīciju un darbaspēka piesaisti no ārvalstīm.
PMLP sagatavotā informācija par pēdējiem pieciem gadiem liecina, ka šogad, salīdzinot ar 2019. gadu, dažās nozarēs gandrīz uz pusi ir sarukusi darba atļauju izsniegšana ārzemniekiem, kuri Latvijā ierodas kā darba ņēmēji.
Lielas izmaiņas to valstu sarakstā, no kurām ierodas darba ņēmēji, gan nav notikušas un joprojām visvairāk Latvijā strādāt ierodas cilvēki no Ukrainas, kurai seko Baltkrievija un Krievija.
Joprojām visvairāk pieprasīti ir celtniecībā nodarbinātie.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji norādīja, ka, neskatoties uz bezdarba pieaugumu Covid-19 ietekmē, atsevišķās nozarēs joprojām jūtams darbaspēka trūkums, tāpēc ārzemju darbinieku piesaiste joprojām ir aktuāla. Galvenās nozares, kur tas nepieciešams, ir loģistikas uzņēmumi, būvniecība, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Ministrijas ieskatā būtu jāpārkārto Latvijas ekonomikas struktūru uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu. Tas nodrošinātu arī izmaiņas darba tirgus pieprasījumā un samazinātu zemas kvalifikācijas darbavietu skaitu.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji informēja par 16 Baltkrievijas uzņēmumu lēmumu pārcelt darbību uz Latviju, kas kopumā varētu izveidot ap 1100 jaunu darbavietu. Lielākā daļa no tiem ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas uzņēmumi.
Uz sēdi bija uzaicināti Ekonomikas ministrijas (EM), Ārlietu ministrijas (ĀM), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji (LIAA).
Foto Ieva Ābele, Saeima