Trešdien, 23. septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja informāciju par Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu un robežšķērsošanas nosacījumiem. Uz sēdi bija uzaicināti Ārlietu ministrijas (ĀM), Valsts robežsardzes (VRS), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji (LIAA).
PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze skaidroja, ka, Latvijai kā Eiropas Savienības un Šengenas līguma dalībvalstij, ir saistoši Šengenas zonas nosacījumi vīzu jautājumos un iepazīstināja ar vīzu iedalījumu. Vīzas iedalās C un D kategorijas vīzās, no kurām C ir īstermiņa vīzas un D - ilgtermiņa. C vīzas ir Šengenas zonas vīzas, to izsniegšanu nosaka Kopienas vīzu kodekss. Ar C vīzu Šengenas zonā esošo valstu teritorijā var uzturēties ne ilgāk kā 90 dienas 180 dienu periodā. D vīzas ir Latvijas nacionālās vīzas, bet arī uz tām tiek attiecinātas ES kopējās prasības. Šīs vīzas izsniedz, ja ārzemniekam nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā. Šengenas teritorijā ar Latvijas D vīzu var uzturēties līdzīgi kā ar C vīzu. M. Roze skaidroja, ka, lai gan parasti vīzas izsniedz Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, ārkārtas gadījumos (bēres, radinieka slimība) vīzas var saņemt arī uz Latvijas robežas un to nodrošina Valsts robežsardzes pārstāvji. Arī PMLP noteiktos gadījumos var izsniegt vīzas. Lai saņemtu vīzu personām, kas Latvijā ierodas sakarā ar darbu, ielūgums ir obligāts.
PMLP pārstāve arī informēja, ka Eiropas Savienībai ar vairākām valstīm ir noslēgti savstarpējie nolīgumi vīzu jautājumos, kas personām atvieglo vīzu saņemšanas nosacījumus. Pēdējais šāds nolīgums 2019. gadā ir noslēgts ar Baltkrieviju un tas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. M. Roze, informējot par PMLP darbību COVID-19 apstākļos, skaidroja, ka pārvalde ir pārgājusi uz vīzu ielūgumu noformēšanu elektroniski. Tāpat, ņemot vērā to, ka COVID-19 dēļ uz laiku robežas bija slēgtas un apturēta starptautiskā satiksme, PMLP izsniedza vīzas tiem ārzemniekiem, kuri nevarēja savlaicīgi izbraukt un bija spiesti uzturēties Latvijā.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa informēja par Ārlietu ministrijas kompetenci vīzu izsniegšanā un kā to ietekmēja Covid-19 pandēmija. Laika posmā, kad Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija, ĀM izvērtējot vīzu pieprasījuma nepieciešamību, valsts intereses, humānos un citus apsvērumus, izsniedza 2082 vīzas ieceļošanai Latvijā. Pēc ārkārtējās situācijas beigām, laika posmā no šā gada 10. jūnija līdz 19. septembrim, ĀM izsniedza 4850 vīzas.
ĀM pārstāves norādīja, ka diplomātiskās pārstāvniecības darbojas, ievērojot visas ES un Latvijas Republikā ieviestās epidemioloģiskās prasības un nosacījumus, bet galvenā problēma ir, kā noteikt tās personu kategorijas, kuru ieceļošana Latvijā ir jānodrošina, to samērojot ar Latvijas sabiedrības drošību un tiesībām uz veselību. Latvija pilda gan ES Covid-19 dēļ noteiktos pagaidu ierobežojumus personu ieceļošanai, gan Latvijas valdības noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Ārlietu ministrijas pārstāves atzina, ka pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām ir palielinājies darba apjoms un pieaudzis vīzu pieprasījums no Baltkrievijas pilsoņiem. Pārstāvniecības Baltkrievijā vīzu izsniegšanu cenšas nodrošinot vienas dienas laikā, lai ļautu izceļot no valsts tām personām, kuras tiek vai var tikt vajātas.
Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs skaidroja, ka ieceļojot jāņem vērā, ka arī derīgas vīzas esamība ārzemniekam nedod absolūtas tiesības ieceļot Latvijā. Valsts robežsardze veic kontroli, lai ārzemniekiem pārbaudītu derīgu ceļošanas dokumentu esamību, pietiekamu finanšu līdzekļu esamību savas uzturēšanas nodrošināšanai, vīzas pieprasījumā norādīto iemeslu atbilstību patiesajam ieceļošanas mērķim un citas darbības. Tiek pārbaudīts arī, vai personām nav noteikti kādi liegumi ieceļošanai Šengenas zonā.
Robežsardze pilda tos nosacījumus, kas ietverti gan noteikumos par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, gan noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Norāda, ka valsts ārējo robežu var šķērsot tikai vienu reizi, jo noteikumi, izņemot noteiktas personu kategorijas, neparedz šobrīd daudzkārtēju robežas šķērsošanu. Izņēmuma gadījumos Valsts robežsardzes priekšnieks humānu apsvērumu vai valsts interešu vārdā var dot ikreizēju individuālu atļauju šķērsot robežu un pēdējo divarpus mēnešu laikā robežsardze ir saņēmusi ap 500 šādus pieprasījumus. Atļaujas ieceļot uz darbu Latvijā izsniedz arī LIAA un ar šīm atļaujām Latvijā ir ieceļojuši ap 3400 ārzemnieku, kuri ieradās kā algota darba ņēmēji.
Valsts robežsardze veic apliecinājumu saņemšanu no personām par pašizolācijas režīma ievērošanu pēc ieceļošanas Latvijas teritorijā. Kopumā saņemti ap 360 000 šādu apliecinājumu, kas tālāk nodoti Valsts policijai kontroles pasākumu nodrošināšanai.
PMLP informācija par vīzu izsniegšanu
Visās organizācijās (ĀM, PMLP un VRS) izsniegtās vīzas no 01.01.2020.-23.09.2020.
C vīzas: 25786
D vīzas: 4139
Kopā: 29925
Vīzas (no kopējā skaita) ar tiesībām uz nodarbinātību: 1920
Atteiktas: 1414
Izsniegtās vīzas no 12.03.2020.- 23.09.2020.
C vīzas: 5298
D vīzas: 2436
Kopā: 7734
Izsniegtās vīzas no 12.03.2020.-10.06.2020.
C vīzas : 1954
D vīzas: 391
Kopā: 2345
PMLP ielūgumi laikā no 01.01.2020. – 23.09.2020.
Ielūgumi: 7892
Ielūgto personu skaits: 13329