Trešdien, 16. septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja informāciju par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam tapšanas gaitu. Kultūra ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta pārstāves Jeļena Šaicāne un Anita Kleinberga informēja, ka pēc apmēram gadu ilga darba pamatnostādnes ir gandrīz pabeigtas un tuvākajā laikā Ministru kabinets varētu lemt par to apstiprināšanu. Šis politikas plānošanas dokuments nomainīs Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.- 2018. gadam.
Pamatnostādņu izstrādes process aizsākās 2019. gada jūlijā, kad tika izveidota darba grupa to izstrādei. Šajā laikā visos Latvijas reģionos ir notikuši ministrijas organizēti diskusiju cikli gan par saliedētas sabiedrības aspektiem, gan diskusijas par pamatnostādņu projektu. Pamatnostādnes veidotas, par pamatu ņemot gan nacionāla līmeņa indikatorus no Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam, gan izmantojot ES līmenī izstrādātos saliedētas sabiedrības indikatorus.
Pamatnostādnēs saglabāti iepriekšējā plānošanas perioda pamatnostādņu rīcības virzieni nacionālās identitātes stiprināšanai un pilsoniskās sabiedrības attīstībai un izveidots jauns rīcības virziens “Integrācija”. Esošo rīcības virzienu saglabāšana nodrošinās nozares politikas pēctecību, bet jaunizveidotais virziens paredzēts, lai risinātu tādu iedzīvotāju līdzdalības jautājumus, kuru iekļaušanos sabiedrībā kavē sociālas barjeras, piemēram, valodas, kultūras atšķirību, informācijas u.c.
Sabiedrības integrācijas funkcija ir viena no Kultūras ministrijas kompetencēm kopš 2011. gada, kad šī funkcija tika pārņemta no Tieslietu ministrijas. Kultūras ministrija īsteno valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā un sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību un starpkultūru dialogu, kā arī koordinē atbalsta sistēmas pilnveidi, lai veicinātu imigrantu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā.
