Likumprojektā “Pilsonības likums” sākotnēji tika paredzēts, ka personu uzņemšanu pilsonībā par nopelniem Latvijas labā veiks Ministru kabinets. Tomēr, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, Saeimas vairākums atbalstīja šī jautājuma nodošanu Saeimas kompetencē.
Pilsonības likumu 5. Saeima pieņēma 1994. gada 22. jūlijā. Likuma 13. panta piektā daļa noteica, ka:
“(5) Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālā laikrakstā”.
Likumā arī paredzēja, ka parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi veiks īpaša Saeimas komisija. Īstenojot Pilsonības likuma prasības, 1994. gada 10. novembrī tika veikti grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas papildināja VI sadaļas 149. panta pirmo daļu ar 16. punktu – Pilsonības likuma izpildes komisija.
Pēc Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas (turpmāk - komisija) izveides 1994. gada 8. decembrī tās kompetencē tika nodots arī jautājums par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisija izstrādāja noteikumus, kas noregulēja pilsonības pretendentu iesniegumu izskatīšanas procedūru, bet nespēja vienoties par kritērijiem, kas ir “īpaši nopelni Latvija labā”, pieņemot, ka katrā individuālā situācijā tie var būt atšķirīgi.
Uzsākot izvērtēt pilsonības pretendentu iesniegumus, raisījās diskusijas arī par to, kādi Pilsonības likumā noteiktie ierobežojami attiektos uz šīm personām. Sākotnēji komisija pilsonības pretendentiem piemēroja visas Pilsonības likuma 11. un 12. pantos noteiktās prasības, līdz 1995. gada pavasarī tika veikti grozījumi Pilsonības likumā, to starpā arī izmaiņas pilsonības iegūšanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Pilsonības likuma 13. pantā šo jautājumu noregulēja šādi:
“(5) Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālā laikrakstā. Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12. panta (izņemot pirmās daļas 7. punktu) noteikumi. Ja par īpašiem nopelniem Latvijas labā pilsonībā tiek uzņemts bijušās PSRS pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības), uz to netiek attiecināti arī 12. panta pirmās daļas 7. punkta noteikumi.
(6) Persona, kura tiek uzņemta pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai iesniegumu uzņemt to pilsonībā. Iesniegumam pievienojama attiecīgās personas autobiogrāfija un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, ka uz to būtu attiecināms kāds no šā likuma 11. pantā minētajiem ierobežojumiem.”
5. Saeima
Pilsonības likuma izpildes komisija dažu mēnešu laikā saņēma vairākus desmitus iesniegumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Šādu iesniegumu daudzumu noteica tas, ka Pilsonības likumā noteikto naturalizācijas ierobežojumu dēļ šīm personām bija liegta iespēja iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā. Pie kam, lai apzinātu iespējamos pilsonības pretendentus, komisija aicināja ministrijas un radošās savienības iesniegt to personu sarakstus, kuras varētu uzņemt pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Aktīvi šajā procesā iesaistījās Kultūras ministrija un Teātra darbinieku savienība, izvirzot kandidātus pilsonības iegūšanai.
5. Saeimas darbības laikā komisija izvērtēja un virzīja Saeimā uzņemšanai Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā 23 personas. Divus pilsonības pretendentus – Vladilenu Dozorcevu un Juriju Posmetniju, komisija neatbalstīja, bet Saeimas sēdē deputātu vairākums nobalsoja par to, lai šīs personas tiktu uzņemtas pilsonībā.
Tabulās norādīta informācija par pretendentu iesniegumu izskatīšanas laiku komisijā un lēmumu pieņemšanas laiku Saeimas sēdē. Grafikos apkopota informācija par pilsonības pretendentu nodarbošanos.
1995. gads (ar Saeimas lēmumu)
Nr.p.k. |
Vārds, uzvārds |
Komisija |
Saeima |
6. Saeima
6. Saeima laika posmā no 1996. gada janvāra līdz 1998. gada oktobra beigām Latvijas pilsonībā uzņēma 149 personas, kas ir vislielākais uzņemto personu skaits vienas Saeimas darbības laikā.
1996. gads (ar Saeimas lēmumu)
Nr.p.k.
|
Vārds, uzvārds |
Komisija
|
Saeima
|
1997. gads (ar Saeimas lēmumu)
1998. gads (ar Saeimas lēmumu)
Nr.p.k.
|
Vārds, uzvārds
|
Komisijā
|
Saeimā
|
1.
|
Meijers Margulis
|
09.12.97.
|
15.01.98.
|
2.
|
Ināra Truhanova
|
09.12.97.
|
15.01.98.
|
3.
|
Vladimirs Capuns
|
09.12.97. (neatbalsta)
|
|
4.
|
Elvīra Ozoliņa
|
13.01.98.
|
22.01.98.
|
5.
|
Nikolajs Fiņenko
|
13.01.98.
|
22.01.98.
|
6.
|
Vjačeslavs Koržanovs
|
13.01.98.
|
22.01.98.
|
7.
|
Nikolajs Belugins
|
20.01.98
|
05.02.98.
|
8.
|
Sergejs Ļebedevs
|
20.01.98.
|
05.02.98.
|
9.
|
Valentīna Kolotova
|
27.01.98.
|
05.02.98.
|
10.
|
Dmitrijs Bražņikovs
|
27.01.98.
|
01.04.98.
|
11.
|
Igors Sidorovs
|
27.01.98.
|
05.02.98.
|
12.
|
Igors Ustinovs
|
03.02.98.
|
26.02.98.
|
13.
|
Igors Pavlovs
|
24.02.98.
|
12.03.98.
|
14.
|
Aleksandrs Ščukins
|
24.02.98.
|
12.03.98.
|
15.
|
Jeļena Ivanova
|
17.02.98.
|
12.03.98.
|
16.
|
Jeļena Karpova
|
17.02.98.
|
26.02.98.
|
17.
|
Iosifs Šafro
|
17.02.98.
|
12.03.98.
|
18.
|
Bencions Cerļuks
|
10.03.98.
|
01.04.98.
|
19.
|
Marija Ļaksa
|
10.03.98.
|
01.04.98.
|
20.
|
Anatolijs Šaņko
|
10.03.98.
|
01.04.98.
|
21.
|
Zoja Semjonova
|
24.03.98.
|
07.05.98.
|
22.
|
Jeļena Ambalova
|
24.03.98.
|
07.05.98.
|
23.
|
Svetlana Andrejeva
|
24.03.98.
|
07.05.98.
|
24.
|
Tamāra Sorokina
|
24.03.98.
|
07.05.98.
|
25.
|
Andrašs Fazekašs
|
21.04.98.
|
14.05.98.
|
26.
|
Jurijs Ševļakovs
|
21.04.98.
|
23.04.98.
|
27.
|
Gaļina Gorbatenko
|
28.04.98.
|
21.05.98.
|
28.
|
Genādijs Sevastjanovs
|
28.04.98.
|
21.05.98.
|
29.
|
Aleksandrs Beļavskis
|
28.04.98.
|
13.05.98.
|
30.
|
Aleksandrs Ņiživijs
|
28.04.98.
|
13.05.98.
|
31.
|
Aleksandrs Šiškovičs
|
28.04.98.
|
13.05.98.
|
32.
|
Vjačeslavs Mitrohins
|
05.05.98.
|
28.05.98.
|
33.
|
Konstantīns Žiharevs
|
05.05.98. (neatbalsta)
|
28.05.98. (atbalsta)
|
34.
|
Viktorija Pelše
|
12.05.98.
|
11.06.98.
|
35.
|
Svetlana Hajenko
|
12.05.98.
|
11.06.98.
|
36.
|
Artūrs Ņikitins
|
12.05.98.
|
11.06.98.
|
37.
|
Gaļina Aleksandrova
|
19.05.98.
|
16.06.98.
|
38.
|
Aleksejs Tuļins
|
26.05.98.
|
17.06.98.
|
39.
|
Leonīds Šafro
|
02.06.98.
|
17.06.98.
|
40.
|
Boriss Medvedevs
|
02.06.98. (neatbalsta)
|
19.06.98. (atbalsta)
|
41.
|
Pāvels Ļihačevs
|
09.06.98.
|
19.06.98.
|
42.
|
Oļegs Jarkovecs
|
25.08.98.
|
22.10.98.
|
43.
|
Sergejs Čepjolkins
|
25.08.98.
|
24.09.98.
|
44.
|
Sergejs Limarenko
|
25.08.98.
|
24.09.98.
|
45.
|
Tatjana Kuzina
|
27.08.98.
|
22.10.98.
|
46.
|
Aleksandrs Džemardžidze
|
27.08.98.
|
22.10.98.
|
47.
|
Ņina Reinberga
|
01.09.98.
|
22.10.98.
|
48.
|
Jurijs Šuvajevs
|
01.09.98.
|
22.10.98.
|
49.
|
Vladimirs Pļuškins
|
01.09.98.
|
22.10.98.
|
50.
|
Nikolajs Berežnojs
|
03.09.98.
|
22.10.98.
|
51.
|
Sergejs Taranovs
|
08.09.98.
|
22.10.98.
|
52.
|
Valentīns Berdniks
|
08.09.98.
|
22.10.98.
|
53.
|
Jūlija Jefremova
|
10.09.98.
|
22.10.98.
|
54.
|
Antanas-Sauļus Sauhatas
|
15.09.98.
|
22.10.98.
|
55.
|
Genādijs Sagalovičs
|
15.09.98.
|
22.10.98.
|
56.
|
Jurijs Verbovenko
|
17.09.98.
|
24.09.98.
|
57.
|
Mihails Miholaps
|
17.09.98.
|
14.10.98.
|
58.
|
Konstantīns Didenko
|
22.09.98.
|
24.09.98.
|
59.
|
Sergejs Trusovs
|
22.09.98.
|
24.09.98.
|
60.
|
Marks Dubovickis
|
22.09.98.
|
24.09.98.
|
61.
|
Jurijs Daņilko
|
22.09.98.
|
24.09.98.
|
62.
|
Arifs Mageramovs
|
24.09.98.
|
22.10.98.
|
63.
|
Leonīds Beresņevs
|
24.10.98.
|
22.10.98.
|
Informācija par laika posmā no 1995. līdz 1998. gadam Latvijas pilsonībā uzņemto personu tautību.
7. Saeima
1998. gada 3. oktobrī, vienlaikus ar 7. Saeimas vēlēšanām, notika referendums, kurā 52,54% vēlētāju atbalstīja Pilsonības likuma liberalizāciju, apstiprinot 1998. gada jūnijā Saeimā pieņemtos Pilsonības likuma grozījumus, tai skaitā arī likuma 13. pantā “Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” noteikto, kurš izteikts šādā redakcijā:
“(1) Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, bet kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālajā laikrakstā. Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12. panta (izņemot pirmās daļas 7. punktu) noteikumi.
(2) Persona, kura vēlas, lai tā tiktu uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā. Iesniegumam pievienojama attiecīgās personas autobiogrāfija un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, ka uz šo personu būtu attiecināms kāds no šā likuma 11. pantā minētajiem ierobežojumiem.”
Grozījumi Pilsonības likumā stājās spēkā 1998. gada 10. novembrī. Ar grozījumiem tika atvieglota pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā, atcelti “naturalizācijas logi” jeb tas, ka tikai noteiktas pretendentu vecuma grupas (sākot ar gados jaunākajiem un Latvijā dzimušajiem), varēja attiecīgajā gadā var pretendēt uz pilsonību. Komisija turpmāk varēja izskatīt tikai tādu personu iesniegumus par uzņemšanu pilsonībā par nopelniem Latvijas labā, kuras nevarēja naturalizēties Pilsonības likumā noteiktajā vispārējā kārtībā. Līdz ar to 7. Saeima laikā no 1998. gada novembra līdz 2002. gada novembrim par Latvijas pilsoni ar Saeimas lēmumu uzņēma tikai vienu personu – Natāliju Kļimanovu.
1999. gadā 7. Saeima, pieņemot īpašu likumu un atzīstot par Latvijas pilsoni baletdejotāju Andri Liepu, ieviesa jaunu praksi pilsonības piešķiršanā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Par Andra Liepas atzīšanu par Latvijas pilsoni
Atzīt Andri Liepu par Latvijas pilsoni, ņemot vērā viņa izcilos nopelnus Latvijas labā.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likums Saeimā pieņemts 1999. gada 10. jūnijā.
Valsts prezidents G. Ulmanis
Rīgā 1999. gada 15. jūnijā
Šāds, no Pilsonības likuma 13. pantā noteiktā regulējuma atšķirīgs pilsonības piešķiršanas veids toreiz tika izvēlēts tāpēc, ka pilsonības pretendentiem uz Latvijas pilsonības atzīšanas brīdi izveidojās dubultā pilsonība, ko Pilsonības likums nepieļāva. Saeima vairākos gadījumos, kad Pilsonības likuma 13. panta nosacījumi personai liedza iegūt pilsonību, bet, komisijas locekļu ieskatā šai personai bija nopelni Latvijas labā vai, tie varētu rasties nākotnē, vai citu nozīmīgu apsvērumu dēļ personai bija nepieciešama Latvijas pilsonība, pieņēma īpašu likumu par šīs personas atzīšanu par Latvijas pilsoni. 7. – 9. Saeimu darbības laikā kopā par Latvijas pilsoņiem tika atzītas 23 personas.
Tabulās norādīta informācija par pretendentiem, viņu nodarbošanos, iesniegumu izskatīšanas laiku komisijā un lēmumu pieņemšanas laiku Saeimas sēdē.
1999. gads (ar likumu)
2000. gads (ar Saeimas lēmumu)
2001. - 2002. gads (ar likumu)
Nr.p.k. | Vārds, uzvārds | Komisija | Saeima |
1. | Bruno Valdis Pētersons (basketbolists) | 23.08.01. | 01.11.01. |
2. | Dmitrijs Bekkers (sabiedriskais darbinieks) | 17.10.02. | 31.10.02. |
8. Saeima
8. Saeima par Latvijas pilsoņiem ir atzinusi 14 personas. Visi pilsonības pretendenti par Latvijas pilsoņiem tika atzīti ar īpašu likumu, jo uz viņiem nevarēja attiecināt Pilsonības likuma 13. panta nosacījumus. Šīm personām uz Latvijas pilsonības iegūšanas brīdi izveidojās dubultpilsonība. Tas arī bija noteicošais iemesls, kura dēļ šīs personas nevarēja uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu. Lielāka daļa pilsonības pretendentu komisijai apliecināja vēlmi pēc Latvijas pilsonības iegūšanas atteikties no otrās pilsonības, tomēr daļai dažādu vērā ņemamu apsvērumu dēļ dubultpilsonība saglabājās.
2003. - 2006. gads (ar likumu)
Nr.p.k. | Vārds, uzvārds | Komisija | Saeima |
1. | Jānis Kažociņš (Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amata kandidāts) | nav skatīts (izskatīja Saeimas Juridiskā komisija) | 27.04.03. |
2. | Trojs Ostlers (basketbolists) | 09.04.03. | 16.04.03. |
3. | Aurēlija Gumauskiene (aktrise) | 05.06.03. | 12.06.03. |
4. | 24.09.03. | 02.10.03. | |
5. | 12.11.03. | 20.11.03. | |
6. | Kristīne Tovmasjana (zinātniece) | 14.01.04. | 29.01.04. |
7. | 18.02.04. | 19.02.04. | |
8. | Tigrans Avetjans (vieglatlēts) | 25.02.04. | 11.03.04. |
9. | Maksims Jakovļevs (hokejists) | 25.05.05. | 02.06.05. |
10. | Pēteris Ugrjumovs (riteņbraukšanas sporta veterāns) | 15.06.05. | 11.05.06. |
11. | Mihails Jefremenko (sportists - modernā pieccīņa) | 15.03.06. | 16.06.05. |
12. | Mariss Jansons (diriģents) | 03.05.06. | 11.05.06. |
13. | Irina Jansone (M.Jansona dzīvesbiedre) | 03.05.06. | 11.05.06. |
14. | Mihails Gruzdovs (režisors) | 03.05.06. | 11.05.06. |
9. Saeima
9. Saeima par Latvijas pilsoņiem atzina sešas personas. Visi pilsonības pretendenti par Latvijas pilsoņiem tika atzīti ar īpašu likumu, jo uz viņiem nevarēja attiecināt Pilsonības likuma 13. panta nosacījumus.
2007. – 2010. gads (ar likumu)
10. - 11. Saeima
2012. gada aprīlī 11. Saeima paplašināja komisijas izskatāmo jautājumu loku. Pilsonības likuma izpildes komisijas nosaukums tika nomainīts, to pārdēvējot par Sabiedrības saliedētības komisiju, bet arī turpmāk atstājot komisijas kompetencē pārraudzību pār Pilsonības likuma izpildi un pilsonības piešķiršanu par nopelniem Latvija labā.
11. Saeima arī veica apjomīgus grozījumus Pilsonības likumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. oktobrī. Tie, cita starpā, izteica likuma 13. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Personu, kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā un uz kuru neattiecas šā likuma 11. pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi, bet kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12. panta noteikumi, izņemot 12. panta pirmās daļas 7. punkta noteikumus, un tai var izveidoties dubultā pilsonība.”
Minētie grozījumi pieļāva dubultpilsonības izveidošanos personām, kuras Saeimas par īpašiem nopelniem ar Saeimas lēmumu uzņem Latvijas pilsonībā. 10. un 11. Saeima nevienu personu nav uzņēmusi Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā vai atzinusi par Latvijas pilsoni.
12. Saeima
Sākot ar 12. Saeimu, komisijas nosaukums ir Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. 12. Saeima laika posmā no 2015. gada līdz 2018. gadam ar Saeimas lēmumu ir uzņēmusi septiņas personas Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
2015. – 2018. gads (ar Saeimas lēmumu)
13. Saeima
13. Saeima ar Saeimas lēmumu ir uzņēmusi divas personas Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
2020. – 2021. gads (ar Saeimas lēmumu)
13. Saeima par Latvijas pilsoņiem ar īpašu likumu atzina sešas personas, ņemot vēro pilsonības pretendentu individuālos gadījumus un nozīmīgo pienesumu valstij, viņu noturīgo tiesisko saikni ar Latviju un to, ka pilsonības iegūšana atbilda gan Pilsonības likuma mērķiem, gan arī Latvijas valsts un sabiedrības interesēm. Atzīšana ar īpašu likumu bija komisijas un Saeimas izšķiršanās konkrētajos individuālajos gadījumos, jo šīs personas nevarēja uzņemt pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā Pilsonības likuma 13. panta nosacījumu dēļ, vai arī tām bija būtiski apgrūtinājumi iegūt pilsonību Pilsonības likumā noteiktajā naturalizācijas kārtībā.
2021. gads (ar likumu)
2022. gads (ar likumu)
Endrū Džons Džeims (uzņēmējs) | 23.03.22. | 31.03.22. | |
Kateržina Krejči (sportiste) | 14.07.22. | 14.07.22. |