|
video skatāms šeit : http://cdn.tiesraides.lv/560x420/saeima.lv/20130429132911_saeima3_1 Leo Dribins „Nacionālās kopvalsts fenomens Eiropā” (0:06:20 - 0:30:20) Ievadā norāda, ka Eiropā ir 36 nacionālas valstis un uzskaita dažas Eiropas valstis, kuras nav nacionālas valstis. Iepazīstina ar nacionālo valstu iedalījumu homogēnās un nehomogēnās (blakus pamatnācijai dzīvo lielas cittautiešu kopienas) valstīs. Iepazīstina ar homogēnu nacionālu valstu pazīmēm. Tās ir nacionāli saliedētas vienā nacionālā kopumā. Iepazīstina ar Somijas, Šveices un Lielbritānijas vēsturisko pieredzi. Iepazīstina ar Latvijas valsts izveidošanos, kam par pamatu bija izmantots Francijas nacionālās valsts modelis. Iepazīstina ar terminiem „valsts tauta” un „valsts nācija”. Informē par nacionālas valsts vēsturisko izcelšanos Eiropā gadsimtu laikā. Iepazīstina ar Francijas un Vācijas nacionālas valsts izveidošanos nosacījumiem.
Egils Levits (0:31:40 - 0:58:25) „Nācija un valsts mūsdienu Eiropas nacionālā valstī – valststiesiski aspekti” No tiesību zinātnes nozares viedokļa iepazīstina ar terminiem, kas ir nācija un valsts. Norāda uz problēmām šo terminu pielietošanā. Iepazīstina ar nacionālas kopienas jēdzienu un tās iedalījumu. Nacionālas grupas un tautas jēdziens. Nācijas pazīmes un prasība pēc valstiskuma. Iepazīstina ar latviešu kā nācijas veidošanās procesu 19. un 20.gadsimtā. Iepazīstina ar trim Latvijas valstiskuma izveides modeļiem 1918.gadā, veidojoties Latvijas valstij. Informē par valsts nācijas jēdzienu. Politiskās nācijas jēdziens un Francija kā politiskās nācijas paraugs. Kultūrnācijas valsts modelis un tā izveidošanās. Kultūrnācijas valsts modelis Latvijā. Valsts nācijas un mazākumtautību mijiedarbība. Valoda un kultūra kā galvenie nacionālās identitātes elementi. Nacionālās identitātes nozīmīgums globalizācijas laikmetā. Kopējas nācijas izveidošanas priekšnosacījumi Latvijā – vienas valodas un kultūras pieņemšana.
Irina Cvetkova (1:05:45 - 1:13:30) „Politiskā nācija kā starpetnisko attiecību konsolidējošais faktors” Iepazīstina ar politiskas nācijas izveidošanas priekšnoteikumiem. Iezīmē tās problēmas, kas traucē Latvijā izveidoties politiskajai nācijai. Uzskaita un analizē iekšējos un ārējos iemeslus. Pie iekšējiem norāda „nepilsonības” institūtu un to, ka ievērojama Latvijas pilsoņu daļa ir cittautieši, kā arī pārliecīgu latviešu nacionālismu. Kā galveno ārējo iemeslu min to, ka Latvija ir Eiropas Savienības locekle. Uzskata, ka politiskās nācijas veidošanai Latvijā neapstrīdami jābalstās uz tituletnosu – latviešiem. Lai izveidotu politisko nāciju Latvijā, vispirmām kārtām jātiek radītai vienotai vērtību pamatsistēmai, kuru pieņem sabiedrības vairākums neatkarīgi no etniskās piederības. Uzskaita faktorus, kas traucē politiskās nācijas veidošanai Latvijā.
Andrejs Judins (1:24:00 - 1:35:35) „Nacionālās identitātes jēdzieni un likumdošana” Norāda uz problēmām ar jēdzienu „tauta” un „nācija” pielietošanu Latvijā. Piederība pie Latvijas tautas. Aktualizē jautājumu, vai nācija ir izcelsme vai piederība noteiktai etniskai grupai? Norāda uz divām koncepcijām – tautība kā izcelsme vai tautība kā piederība, sevis identificēšana ar noteiktu etnisku grupu. Akcentē cilvēku tiesības pašidentificēties noteiktai tautībai un skaidro valsts lomu tautības noteikšanā. Norāda uz iemesliem, kas bija pamatā likumprojektam par tautības maiņu. |