Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

http://www.youtube.com/watch?v=dFQoOSrrrVI

1.daļa. Priekšlasījumi

 

1.1.Akadēmiskie :

  • Leo Dribins, Dr. hist. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks

„Nacionālās kopvalsts fenomens Eiropā”

  • Egils Levits,  Dr.iur.h.c.,  Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis

„Nācija un valsts mūsdienu Eiropas nacionālā valstī - valststiesiski aspekti”

 

1.2.Politiskie - juridiskie:

  • Irina Cvetkova, Dr.iur.cand., BSA docētāja, Saeimas deputāte

„Politiskā nācija kā starpetnisko attiecību konsolidējošais faktors”

  • Andrejs Judins, Dr. iur., Saeimas deputāts

„Nacionālās identitātes jēdzieni un likumdošana”

 

2.daļa. Apaļā galda diskusija:

  • Politiķi (frakciju pārstāvji - I.Cvetkova, R.Dzintars, A.Judins, I.Līdaka, R.Ražuks, komisijas deputāti u.c.)
  • Politisko jautājumu komentētāji (M.Antonevičs, A.Panteļējevs, P.Raudseps, I.Vatoļins)

3.daļa. Noslēguma jautājumi un kopsavilkums

video skatāms šeit :

http://cdn.tiesraides.lv/560x420/saeima.lv/20130429132911_saeima3_1

Leo Dribins

„Nacionālās kopvalsts fenomens Eiropā” (0:06:20 - 0:30:20)

Ievadā norāda, ka Eiropā ir 36 nacionālas valstis un uzskaita dažas Eiropas valstis, kuras nav nacionālas valstis. Iepazīstina ar nacionālo valstu iedalījumu homogēnās un nehomogēnās (blakus pamatnācijai dzīvo lielas cittautiešu kopienas) valstīs. Iepazīstina ar homogēnu nacionālu valstu pazīmēm. Tās ir nacionāli saliedētas vienā nacionālā kopumā. Iepazīstina ar Somijas, Šveices un Lielbritānijas vēsturisko pieredzi. Iepazīstina ar Latvijas valsts izveidošanos, kam par pamatu bija izmantots Francijas nacionālās valsts modelis. Iepazīstina ar terminiem „valsts tauta” un „valsts nācija”. Informē par nacionālas valsts vēsturisko izcelšanos Eiropā gadsimtu laikā. Iepazīstina ar Francijas un Vācijas nacionālas valsts izveidošanos nosacījumiem.

 

Egils Levits (0:31:40 - 0:58:25)

„Nācija un valsts mūsdienu Eiropas nacionālā valstī – valststiesiski aspekti”

No tiesību zinātnes nozares viedokļa iepazīstina ar terminiem, kas ir nācija un valsts. Norāda uz problēmām šo terminu pielietošanā. Iepazīstina ar nacionālas kopienas jēdzienu un tās iedalījumu. Nacionālas grupas un tautas jēdziens. Nācijas pazīmes un prasība pēc valstiskuma. Iepazīstina ar latviešu kā nācijas veidošanās procesu 19. un 20.gadsimtā. Iepazīstina ar trim Latvijas valstiskuma izveides modeļiem 1918.gadā, veidojoties Latvijas valstij. Informē par valsts nācijas jēdzienu. Politiskās nācijas jēdziens un Francija kā politiskās nācijas paraugs. Kultūrnācijas valsts modelis un tā izveidošanās. Kultūrnācijas valsts modelis Latvijā. Valsts nācijas un mazākumtautību mijiedarbība. Valoda un kultūra kā galvenie nacionālās identitātes elementi. Nacionālās identitātes nozīmīgums globalizācijas laikmetā. Kopējas nācijas izveidošanas priekšnosacījumi Latvijā – vienas valodas un kultūras pieņemšana.

 

Irina Cvetkova (1:05:45 - 1:13:30) 

„Politiskā nācija kā starpetnisko attiecību konsolidējošais faktors”

Iepazīstina ar politiskas nācijas izveidošanas priekšnoteikumiem. Iezīmē tās problēmas, kas traucē Latvijā izveidoties politiskajai nācijai. Uzskaita un analizē iekšējos un ārējos iemeslus. Pie iekšējiem norāda „nepilsonības” institūtu un to, ka ievērojama Latvijas pilsoņu daļa ir cittautieši, kā arī pārliecīgu latviešu nacionālismu. Kā galveno ārējo iemeslu min to, ka Latvija ir Eiropas Savienības locekle. Uzskata, ka politiskās nācijas veidošanai Latvijā neapstrīdami jābalstās uz tituletnosu – latviešiem. Lai izveidotu politisko nāciju Latvijā, vispirmām kārtām jātiek radītai vienotai vērtību pamatsistēmai, kuru pieņem sabiedrības vairākums neatkarīgi no etniskās piederības. Uzskaita faktorus, kas traucē politiskās nācijas veidošanai Latvijā.

 

Andrejs Judins (1:24:00 - 1:35:35)

„Nacionālās identitātes jēdzieni un likumdošana”

Norāda uz problēmām ar jēdzienu „tauta” un „nācija” pielietošanu Latvijā. Piederība pie Latvijas tautas. Aktualizē jautājumu, vai nācija ir izcelsme vai piederība noteiktai etniskai grupai? Norāda uz divām koncepcijām – tautība kā izcelsme vai tautība kā piederība, sevis identificēšana ar noteiktu etnisku grupu. Akcentē cilvēku tiesības pašidentificēties noteiktai tautībai un skaidro valsts lomu tautības noteikšanā. Norāda uz iemesliem, kas bija pamatā likumprojektam par tautības maiņu.

 

Ideju par šo semināru aktualizēja pēdējā pusgada politiskā dienaskārtība. Vispirms asas politiskas diskusijas izraisīja jautājums par tautības ierakstu pasē. Vēlāk – deputāta A. Judina likumprojekts par iespējamo tautības maiņu.

Kaislīgās diskusijas par šiem jautājumiem uzrādīja pilnīgi atšķirīgas vienu un to pašu terminu izpratnes. Konstruktīva diskusija tādā situācijā nav iespējama.

Semināra mērķis bija likt pamatus konstruktīvai diskusijai nacionālās identitātes jautājumos. Kā diskusijas satura pamatjautājums tika izvirzīts vienotas nācijas jautājums. Nav runa par totalitāru valsti, kur noslēptas jelkādas atšķirības un domstarpības. Runa ir par vienotiem pamatprincipiem, kas Latvijas iedzīvotājus apvieno kā „mēs”.

 

I.  Jautājumi, kuros bija (vismaz – relatīva) vienprātība

  1. Vienotas nācijas neesamība ir trūkums, kas vājina valsts globālo konkurētspēju. Iekšpolitiski tas apgrūtina mērķtiecīgu lēmumu pieņemšanu, lai panāktu valsts ekonomikas, labklājības un kultūras izaugsmi.
  2. Vienota nācija ir nepieciešama, neskatoties uz to, ka šobrīd nav nedz skaidrības, nedz vienprātības jautājumos - kā un kad tas būtu iespējams.
  3. Vienotas nācijas pamats ir latviešu valoda un kultūra.
  4. Seminārā vairāki runātāji (Dribins, Levits, Cvetkova) izteicās par politiskās nācijas nepieciešamību Latvijā. Taču detalizētāk jautājums netika iztirzāts.
  5. Divkopienu valsts ( vai – divu nāciju kopvalsts)  nav Latvijas valstij perspektīvs un pieņemams modelis.

 II.  Problēmjautājumi un viedokļu atšķirības

  1. Vienotu vērtību un mērķu trūkums. (Jo īpaši – latviešus, kas vienotu latviešus krievus).
  2. Latvijas valsts nav kopīga vērtība. Arī latviešu vidū vērojams pienācīgas cieņas trūkums attiecībā pret savu valsti (E.Levits).
  3. Sašķelta sociālā atmiņa. Nav runa par vienu pareizo atmiņu, taču šobrīd atšķirīgās sociālās atmiņas ir asi konfliktējošas.
  4. Kopīga padomju pagātne vienu ieskatos (I.Cvetkova) varētu būt kā vienojošais, toties citu uzskatos padomju laika pagātne ir antivērtība un nekādā gadījumā nevar tikt izvēlēta par vienojošo pamatu.
  5. Pretpadomju noskaņojuma veicināšana ir sabiedrību šķeļoša un tālāk veicina arī pretkrieviskos noskaņojumus (I. Cvetkova).
  6. Kopīga nācija daudziem latviešiem asociējas ar negatīvām vēsturiskām atmiņām par „padomju tautu”, ar nacionāli nivelējošiem procesiem attiecībā pret latvisko.
  7. Pāreja uz vienotu izglītības sistēmu tikai latviešu valodā vienu ieskatā būtu pozitīvs solis vienotas politiskās nācijas veidošanā. Taču šim solim šobrīd trūkst detalizētāka izskaidrojuma, līdz ar to nevar runāt par izpratni un atbalstu no nelatviešu puses.
  8. Nepilsoņu lielais skaits.
  9. Atšķirīga attieksme pret eiropisko identitāti. Kamēr vieni tajā saskata vienojošo vērtību, tikmēr tiek izteiktas arī bažas, ka eiropeiskā identitāte nonivilēs Latvijas nācijas attīstību. (I. Cvetkova)
  10. Etniskais nacionālisms traucē vienotas nācijas izveidi (I. Cvetkova).
  11. Terminoloģijas nesakārtotība patlaban traucē pat uzsākt daudzmaz konstruktīvu dialogu.
  12. Neskaidrās attiecības starp divām atšķirīgām pieejām nācijas izpratnē – kultūras nācija un politiskā nācija. Līdz šim Latvijā dominējusi kultūras nācijas pieeja. Seminārā tika pieļauta doma par iespējamu paradigmas maiņu uz politiskās nācijas nepieciešamību.

Kopumā semināra dalībnieki bija vienisprātis, ka vienota (kopīga) nācija nebūtu veidojama mākslīgi (ar likumiem utml.). Taču jautājums nav arī atstājams pilnīgā pašplūsmā. Vienotas nācijas jautājums ir mūsu politikas dienaskārtības jautājums, kaut arī esam šī ceļa pašā sākumā.

 

Pārskatu sagatavoja:

Ilmārs Latkovskis, komisijas priekšsēdētājs.