Diskusija „Diasporas interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs”

2013.gada 30.septembris. Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas un Ārlietu komisijas rīkotais seminārs – diskusija „Diasporas interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs”.

Eiropas Savienības valstu pieredze diasporas jautājumu risināšanā.

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja.

ĪRIJA – Eidans Kirvans (Aidan Kirwan), Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā

Akcentē diasporas ekonomisko ietekmi uz valsts ekonomiku. 20.gadsimta septiņdesmitajos gados diasporas pārstāvju uz Īriju sūtītā nauda sastādījusi ap 7% no valsts tā brīža IKP. Tas ir svarīgs rādītājs un Īrija, toreiz vēl nabadzīga valsts, bija atkarīga no šīs naudas. Pagājušā gadsimta 50-tajos gados Īrijā strauji samazinājās iedzīvotāju skats, jo no valsts emigrēja ap 3 miljoniem iedzīvotāju. Valstīs, uz kurām emigrēja īri, tika izveidotas daudzas īru kopienas un grupas, kas turpmāk veidoja un uzturēja kontaktus ar Īriju. 2001.gadā tika izveidota Īru padome. Tās mērķis - nodrošināt finansiālu atbalstu vecākā gada gājuma īru emigrantiem. Pēdēja laikā no valsts pārsvarā izbrauc labi izglītoti cilvēki – 50% no viņiem ir augstāka izglītība. Daļa no šiem cilvēkiem neplāno atgriezties, citi brauc uz laiku  iegūt pieredzi un mācīties. Viņi var iesaistīties vecajās īru diasporas organizācijās ārpus valsts, arī piedalīties kultūras dzīvē. Īrijā kā modelis ir pieņemts, ka valsts lēmumus (piedaloties vēlēšanās un balsojot) var ietekmēt tikai personas, kas maksā nodokļus valstī un ir tās patstāvīgie iedzīvotāji. Īrijas diasporas pārstāvji nevar piedalīties vēlēšanās. Pēdējā laikā ir parādījusies ideja dot iespēju diasporas pārstāvjiem piedalīties Valsts prezidenta vēlēšanās, tomēr tai nav pietiekama atbalsta. 2008.gadā izveidojās Globālais īru forums, kurā iesaistījās aktīvisti no diasporas organizācijām visā pasaulē. Foruma mērķis – sniegt atbalstu Īrijai krīzes laikā. Pārsvarā tie bija tieši veiksmīgi uzņēmēji - diasporas pārstāvji, kas ar idejām un finansiālu atbalstu iesaistījās Īrijas attīstībā.

FRANCIJAS REPUBLIKA – Žaks Ležandrs (Jacques Legendre), Francijas Senāta Kultūras, izglītības un komunikācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Francijas Senāta sadraudzības grupas ar Latviju priekšsēdētājs

Kopumā Francijai nav raksturīga liela emigrācija un tikai pēdējos gados arvien vairāk franču izvēlas dzīvot ārpus valsts. Šobrīd ārpus Francijas dzīvo ap diviem miljoniem cilvēku. Francijas konstitūcijā 1958.gadā noteica, ka ārzemes dzīvojošie franči var tikt pārstāvēti parlamentā ar senatoru starpniecību. Šobrīd Senātā ir ievēlēti 12 senatori, kas pārstāv franču diasporu ārvalstīs. Vēlēšanās var piedalīties tikai tie ārvalstīs dzīvojošie Francijas pilsoņi, kas oficiāli reģistrējušies Francijas pārstāvniecībās. Senatorus ievēlē uz sešiem gadiem un reizi trijos gados atjauno pusi no viņu sastāva. Notiekošā konstitucionālā reforma paredz, ka turpmāk parlamentā varēs ievēlēt arī deputātus, kuri pārstāvēs diasporu. Kopumā tie varētu būt 11 deputāti, kuri pārstāvēs ārpus valsts dzīvojošo franču intereses un risinās viņu jautājumus. Francijas valdībai ir svarīgi, lai diasporā saglabātos franču valoda, tāpēc liela loma tiek pievērsta franču skolu darbībai ārpus valsts. Šobrīd ārpus valsts dzīvojošie franči var piedalīties Valsts prezidenta vēlēšanās, bet tie, kuri maksā nodokļus Francijā un saglabājuši saikni ar savu bijušo dzīves vietu, var piedalīties arī municipālajās vēlēšanās. Pēdējā laikā palielinās dubultpilsoņu skaits, kuriem ir Francijas un kādas citas valsts pilsonība.  Pārsvarā tās ir Francijas bijušās kolonijas un tuvākās kaimiņvalstis. Francijā ir arī īpašs ministrs, kas atbildīgs par ārpus valsts dzīvojošo franču interešu pārstāvēšanu valdībā.

IGAUNIJAS REPUBLIKA – Līza Pakosta (Liisa Pakosta) Riigikogu Kultūras lietu komisijas locekle (video uzruna)

Arī Igaunijā pieaug cilvēku skaits, kas izvēlas dzīvot ārpus valsts. Pagājušajā gadā ap 11 tūkstošiem iedzīvotāju ir atstājuši valsti un tikai 4 – 5 tūkstoši ir atgriezušies. Igaunijā notiek diskusijas par to, kā diasporas intereses efektīvāk pārstāvēt parlamentā un to, vai diasporas pārstāvjiem būtu jānodrošina deputātu vietas parlamentā. Pagaidām gan tas nav atbalstīts. Šobrīd ārpus valsts dzīvojošie pilsoņi var piedalīties Igaunijas parlamenta vēlēšanās. Liela nozīme ir diasporas atbalsta pasākumiem, it īpaši igauņu valodas apmācībai ārpus valsts. Pēdējā laikā uzlabota arī kultūras pasākumu pieejamība diasporas centros. Valdība atbalsta šos pasākumus, jo saprot ārpus Igaunijas dzīvojošo pilsoņu ieguldījumu valsts dzīvē. Igaunijā tiek organizētas diasporas bērnu vasaras nometnes, kurās ārzemēs dzīvojošiem bērniem ir iespēja apmeklēt Igauniju, iepazīt tās kultūru, uzlabot valodu un saglabāt saikni ar valsti. Izveidota programma, kuras ietvaros igauņu valodas skolotāji pasniedz valodu diasporas skolās un sniedz informāciju par Igauniju kopumā.

SOMIJAS REPUBLIKA – Tīna Nordkviste (Tina Nordqvist), Ārzemēs dzīvojošo somu parlamenta sekretāre

Līdz pagājušā gadsimta 80-tajiem gadiem no Somijas vairāk iedzīvotāju izceļoja, nekā ieceļoja. Vislielākā emigrācija bija 19. un 20.gadsimta mijā, kad daudz somu izceļoja uz Ameriku. Liels imigrācijas vilnis bija 60 un 70-tajos gados, kad liela daļa somu izceļoja uz Zviedriju. Ārzemes šobrīd dzīvo ap 250 000 somu. Ne visi ārzemēs dzīvojošie somi ir Somijas pilsoņi. Somijā kā diasporu uzskata arī tās somu izcelsmes personas, kas nav Somijas pilsoņi. Kad veidojās Ārzemēs dzīvojošo somu parlaments, kurš pārstāvētu diasporas intereses, tā tapšanas iniciatīva nāca no nevalstiskajām organizācijām Somijā un, it īpaši, no ārpus valsts esošajām somu kopienām. Pirmsākumi tam meklējami ASV jau 20.gadsimta sākumā, kad izveidojās Somijas apvienība, kas ilgus gadus pārstāvēja ārpus valsts dzīvojošo somu intereses. Ārzemēs dzīvojošo somu parlaments tika nodibināts  1997.gadā. Tam ir laba sadarbība ar varas pārstāvjiem. Arī Somijā noritēja diskusijas par atsevišķa vēlēšanu apgabala izveidošanu ārzemēs dzīvojošajiem somiem, tomēr pagaidām šai idejai nav atbalsta. Tas balstās jau esošajās Somijas vēlēšanu sistēmas tradīcijās, pilsonībā un citos aspektos, to skaitā, lai pārāk liela vara pār Somijas politiskajiem procesiem netiktu dota cilvēkiem, kam nav tiešas saiknes ar Somiju. Ārzemēs dzīvojošo somu parlaments sanāk reizi divos – trijos gados. Delegātus izvēlas diasporas organizācijas. Kopā sanāk ap 200 diasporas pārstāvju no 37 valstīm. Ārzemēs dzīvojošo somu parlamenta sekretariāts darbojas nepārtraukti. Tas sadarbojas ar dažādām ministrijām, veic interešu lobēšanu, izdod žurnālu un risina citus diasporas jautājumus.

LIETUVAS REPUBLIKA – Ķēsts Pikūns (Kęstas Pikūnas), Pasaules lietuviešu jaunatnes asociācijas priekšsēdētājs

Iepazīstina ar Pasaules lietuviešu jaunatnes asociācijas izveidošanas vēsturi, problēmām un izaicinājumiem. Asociācija tika izveidota 1972.gadā ar domu par Lietuvas neatkarības atjaunošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, asociācijai pazuda mērķis, vīzija un turpmākajos divdesmit gados nekas nenotika. 2010.gadā tika ievēlēta jauna asociācijas valde. To ievēlēja diasporas organizāciju pārstāvji no gandrīz 25 valstīm, kurās dzīvo lietuvieši. Jaunā valde izvirzīja mērķi asociācijai kļūt par redzamu, pamanāmu organizāciju. Asociācijai triju gadu laikā izdevās organizēt lielu samitu Lietuvā. Uz šo samitu ieradās ap 3000 pārstāvju no visas pasaules lietuviešu organizācijām. Šobrīd asociācijai ir pilnveidota struktūra, radusies pieredze un laba sadarbība ar valsts institūcijām. Viens no galvenajiem tālākajiem mērķiem ir veidot ciešāku saikni ar lietuviešu kopienām ārpus Lietuvas, it īpaši ar jauniešiem un viņu organizācijām.