Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Diskusija „Diasporas interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs”

2013.gada 30.septembris. Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas un Ārlietu komisijas rīkotais seminārs – diskusija „Diasporas interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs”.

Eiropas Savienības valstu pieredze diasporas jautājumu risināšanā.

 

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja.

ĪRIJAEidans Kirvans (Aidan Kirwan), Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā

Akcentē diasporas ekonomisko ietekmi uz valsts ekonomiku. 20.gadsimta septiņdesmitajos gados diasporas pārstāvju uz Īriju sūtītā nauda sastādījusi ap 7% no valsts tā brīža IKP. Tas ir svarīgs rādītājs un Īrija, toreiz vēl nabadzīga valsts, bija atkarīga no šīs naudas. Pagājušā gadsimta 50-tajos gados Īrijā strauji samazinājās iedzīvotāju skats, jo no valsts emigrēja ap 3 miljoniem iedzīvotāju. Valstīs, uz kurām emigrēja īri, tika izveidotas daudzas īru kopienas un grupas, kas turpmāk veidoja un uzturēja kontaktus ar Īriju. 2001.gadā tika izveidota Īru padome. Tās mērķis - nodrošināt finansiālu atbalstu vecākā gada gājuma īru emigrantiem. Pēdēja laikā no valsts pārsvarā izbrauc labi izglītoti cilvēki – 50% no viņiem ir augstāka izglītība. Daļa no šiem cilvēkiem neplāno atgriezties, citi brauc uz laiku  iegūt pieredzi un mācīties. Viņi var iesaistīties vecajās īru diasporas organizācijās ārpus valsts, arī piedalīties kultūras dzīvē. Īrijā kā modelis ir pieņemts, ka valsts lēmumus (piedaloties vēlēšanās un balsojot) var ietekmēt tikai personas, kas maksā nodokļus valstī un ir tās patstāvīgie iedzīvotāji. Īrijas diasporas pārstāvji nevar piedalīties vēlēšanās. Pēdējā laikā ir parādījusies ideja dot iespēju diasporas pārstāvjiem piedalīties Valsts prezidenta vēlēšanās, tomēr tai nav pietiekama atbalsta. 2008.gadā izveidojās Globālais īru forums, kurā iesaistījās aktīvisti no diasporas organizācijām visā pasaulē. Foruma mērķis – sniegt atbalstu Īrijai krīzes laikā. Pārsvarā tie bija tieši veiksmīgi uzņēmēji - diasporas pārstāvji, kas ar idejām un finansiālu atbalstu iesaistījās Īrijas attīstībā.

FRANCIJAS REPUBLIKAŽaks Ležandrs (Jacques Legendre), Francijas Senāta Kultūras, izglītības un komunikācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Francijas Senāta sadraudzības grupas ar Latviju priekšsēdētājs

Kopumā Francijai nav raksturīga liela emigrācija un tikai pēdējos gados arvien vairāk franču izvēlas dzīvot ārpus valsts. Šobrīd ārpus Francijas dzīvo ap diviem miljoniem cilvēku. Francijas konstitūcijā 1958.gadā noteica, ka ārzemes dzīvojošie franči var tikt pārstāvēti parlamentā ar senatoru starpniecību. Šobrīd Senātā ir ievēlēti 12 senatori, kas pārstāv franču diasporu ārvalstīs. Vēlēšanās var piedalīties tikai tie ārvalstīs dzīvojošie Francijas pilsoņi, kas oficiāli reģistrējušies Francijas pārstāvniecībās. Senatorus ievēlē uz sešiem gadiem un reizi trijos gados atjauno pusi no viņu sastāva. Notiekošā konstitucionālā reforma paredz, ka turpmāk parlamentā varēs ievēlēt arī deputātus, kuri pārstāvēs diasporu. Kopumā tie varētu būt 11 deputāti, kuri pārstāvēs ārpus valsts dzīvojošo franču intereses un risinās viņu jautājumus. Francijas valdībai ir svarīgi, lai diasporā saglabātos franču valoda, tāpēc liela loma tiek pievērsta franču skolu darbībai ārpus valsts. Šobrīd ārpus valsts dzīvojošie franči var piedalīties Valsts prezidenta vēlēšanās, bet tie, kuri maksā nodokļus Francijā un saglabājuši saikni ar savu bijušo dzīves vietu, var piedalīties arī municipālajās vēlēšanās. Pēdējā laikā palielinās dubultpilsoņu skaits, kuriem ir Francijas un kādas citas valsts pilsonība.  Pārsvarā tās ir Francijas bijušās kolonijas un tuvākās kaimiņvalstis. Francijā ir arī īpašs ministrs, kas atbildīgs par ārpus valsts dzīvojošo franču interešu pārstāvēšanu valdībā.

Aizvien lielāka daļa mūsu valstspiederīgo dzīvo un arī nākotnē dzīvos ārzemēs. Tāpēc, lai veidotu saliedētu nāciju, ir jāraugās pāri valsts robežām diasporas virzienā. Šī ir viena no būtiskākajām atziņām, kas pirmdien, 30.septembrī, izskanēja seminārā-diskusijā „Diasporas interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs”, uzsver Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Arī Īrijā, tāpat kā Latvijā, jautājums par lielo skaitu ārzemēs dzīvojošo valstspiederīgo ir ļoti aktuāls. Pusei Īrijas diasporas pārstāvju ir augstākā izglītība, un tas apliecina – nabadzības spiesti neaizbrauc tikai mazkvalificēti cilvēki. Arī Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunijas diaspora kļūst arvien lielāka, kas parāda - situācija nav unikāla un tikai negatīvi vērtējama. Savukārt Francijas parlamentā turpmāk būs deputāti -diasporas pārstāvji, atskatoties uz ārzemju viesu pausto šīsdienas diskusijā, akcentē I.Latkovskis.

Arī Igaunijas parlamentā tiek uzsvērta vasaras nometņu diasporas bērniem būtiskā nozīme nācijas saglabāšanai, kas Latvijas gadījumā ir kopīgas vasaras nometnes diasporas un Latvijas bērniem. Tas būtu jāņem vērā gan Latvijas valdībai nākamā gada valsts budžeta veidošanā, gan mūsu valsts integrācijas politikas veidotājiem, norāda komisijas priekšsēdētājs, akcentējot, ka diasporas un Latvijas bērniem un jauniešiem ir kopīga nākotne, valsts un nācija.

Igaunija Rigikogu Kultūras lietu komisijas locekles Līzas Pakosta (Liisa Pakosta) videouzruna 

Semināra diskusijas audioieraksts latviešu valodā un angļu valodā.