Šodien, 8. septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti tikās ar Eiropas Komisijas komisāri iekšlietu jautājumos Ilvu Jūhansoni (Ylva Johansson) un pārrunāja aktuālos Eiropas Savienības iekšpolitikas dienaskārtības jautājumus, tostarp tūrisma vīzu aizliegumu Krievijas pilsoņiem.

Foto: Reinis Inkens, Saeima

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 7. septembrī, pēc Saeimas starpsesiju pārtraukuma, iepazinās ar atbildīgo institūciju informāciju par aktuālo situāciju Ukrainas bēgļu uzņemšanā un atbalsta pasākumu nodrošināšanā. Ir pagājuši jau vairāk kā seši mēneši kopš karadarbības sākuma Ukrainā. Ja sākotnēji Latvija bija gatava uzņemt tikai 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, tad šobrīd Latvijā reģistrēti un personas kods ir piešķirts jau 39 293 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Noteikt patieso Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, kas uzturas Latvijā, nav iespējams, jo, kā apliecināja Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts, pašreiz absolūtais vairākums Latvijā ieceļojošo ukraiņu Latviju izmanto kā tranzītvalsti, mēģinot no Krievijas nokļūt Eiropā vai caur Eiropu atgriezties Ukrainā.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins iepazīstināja ar aktuālo informāciju par situāciju ar Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Viņš informēja par izsniegtajām ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām.

Šodien, 8. jūnijā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadību. Rīgā no šī gada 9. līdz 11. jūnijam notiks Pasaules Brīvo latviešu apvienības gadskārtējā sēde un Latvijā ieradušie diasporas organizāciju vadītāji no visiem kontinentiem. Sēdē piedalījās PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Amerikas Latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības un Eiropas Latviešu apvienības vadītāji un pārstāvji. 

 

Komisija šodien, 1. jūnijā, uzklausīja atbildīgo institūciju informāciju par aktuālo situāciju Ukrainas bēgļu uzņemšanā un atbalsta pasākumu nodrošināšanā. Ātri būs jau 100 dienas, kā Ukrainā norit karadarbība un bēgļu skaits no kara plosītās valsts tikai pieaug. Sākotnēji, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Latvija bija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, bet, karadarbībai turpinoties, kļuva skaidrs, ka bēgļu būs ievērojami vairāk.

6. aprīlī Iekšlietu ministrijas pārstāvji komisijas sēdē informēja, ka Latvijā savu uzturēšanos noformējuši 12 920 Ukrainas iedzīvotāju, bet faktiskais viņu skaits varētu būt daudz lielāks. Šobrīd pēdējā informācija liecina, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegtas jau 25 231 ilgtermiņa D vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas, bet noteikt patieso Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu nav iespējams, jo daudzi Latviju izmanto kā tranzītvalsti, mēģinot no Krievijas nokļūt Eiropā vai caur Eiropu atgriezties Ukrainā.

18. maija sēdē komisija pārrunāja 9.-10. maija notikumus Uzvaras parkā, kas iezīmēja Latvijas sabiedrības dezintegrāciju un kam pamatā dažādā sociālā atmiņa. Uz sēdi bija uzaicināti Valsts Kancelejas, Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Rīgas domes pārstāvji un vēsturnieki.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte skaidroja policijas rīcību 9. un 10. maijā. Policija bija gatavojusies šiem notikumiem savlaicīgi un ņēmusi vērā Valsts Drošības dienesta un citu institūciju ieteikumus. 9. maijā policija rīkojās pēc iepriekš izstrādāta plāna un notikumi pie pieminekļa tika kontrolēti, tika ievērota sabiedriskā kārtība un drošība. 10. maijā turpretī notika spontāna cilvēku pulcēšanās un par to nekas iepriekš neliecināja. Personām pašorganizējoties, notika atkārtota ziedu nolikšana, vairāki incidenti un likumpārkāpumi.