Rītdienas, 23.oktobra, komisijas sēdes temats - par mazākumtautību kultūras biedrību finansējuma principiem. Lai uzzinātu mazākumtautības pārstāvju viedokļus šājā jautājumā, komisija tos aicinājusi uz rītdienas komisijas sēdi.

 

Foto:Saeimas Kanceleja

Šodien, 16.septembrī, komisijas deputāti vienojās iesniegt priekšlikumu uz otro lasījumu likumprojektam "Par valsts budžetu 2014.gadam" par finansējumu diasporas un Latviešu bērnu un jauniešu kopīgajām nometnēm, kuras administrē Sabiedrības integrācijas fonds.

Tāpat komisijas deputāti sprieda par nepieciešamo finansējumu Pilsonības likuma grozījumu izpildes nodrošināšanu 2014.gadā.

Rīt, 16.oktobrī, galvenais izskatāmais jautājums komisijas sēdē būs par nepieciešamo finansējumu Pilsonības likuma grozījumu izpildes nodrošināšanu 2014.gadā.

Uz sēdi uzaicināti Ārlietu, Finanšu, Iekšlietu ministriju pārstāvji, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji.

„Ja kādam patīk piesaukt skaitļus, ko mūsu valsts ekonomikai dod uzturēšanās atļauju tirgošana, tad vienlaikus arī jārēķina, cik izmaksās šo cilvēku integrācija Latvijas sabiedrībā. Šo nepieciešamību ignorējot, maksāsim ļoti dārgi, un ne tikai ekonomikas nozīmē vien,” uzsvēra Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis,9.oktobrī, komisijai diskutējot par cilvēkiem, kas līdz šim saņēmuši uzturēšanās atļaujas, un iespējamo nepieciešamību viņus integrēt Latvijas sabiedrībā.

Komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka ir svarīgi zināt, cik daudz un kādi cilvēki šobrīd Latvijā atrodas ar uzturēšanās atļaujām. Tāpat ir būtiski noskaidrot, vai viņus vajag integrēt un vai viņi vispār ir integrējami latviešu sabiedrībā.

Komisija uz sēdi bija aicinājusi Kultūras ministrijas (KM), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvjus.

                                                       Foto:Saeimas Kanceleja

Pēdējos gados palielinās uzturēšanās atļauju saņēmēju skaits, jo Latvijas tiesiskajā regulējumā noteikta iespēja ārzemniekam pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai iegādājoties nekustamo īpašumu, sēdē sacīja PMLP pārstāve. Viņa arī sacīja, ka šādas iespējas paredzēšana likumā ir motivējošs aspekts ārzemniekiem pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas, taču vienlaikus norādīja – ne visi ārvalstnieki, kuri iegādājušies nekustamo īpašumu, šo iespēju izmanto.

Šobrīd Latvijā uzturas aptuveni 20 tūkstoši ārzemnieku, kas saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju, un pieci tūkstoši no tiem to saņēmuši tieši saistībā ar ieguldījumu kapitālsabiedrībās vai nekustamā īpašuma iegādi, sacīja PMLP pārstāve. Savukārt aptuveni piektā daļa no šiem cilvēkiem saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju ģimenes apvienošanas nolūkā. Tieši šos cilvēkus nepieciešams integrēt primāri, uzskata PMLP.

Rīt, 9.oktobrī, komisijas deputāti skatīs jautājumu par uzturēšanās atļaujas saņēmušajiem un integrācijas politiku attiecībā pret tiem.

Uz komisijas sēdi uzaicināti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.

Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas dod tiesības ārvalstniekiem uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi.

Statistiku par uzturēšanās atļaujām Latvijā meklē šeit- http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/pakalpojumi/iecelosana-lv/uzturesanas-atlaujas/uzturesanas.html