Pilsonības likuma izmaiņu ieviešana rit veiksmīgi
Kopš Pilsonības likuma grozījumu spēkā stāšanās darbs pie Latvijas pilsonības pieteikumu apstrādes rit bez problēmām. Gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), gan Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārais departaments ir gatavi arī iespējamajam darba apjoma pieaugumam. To Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti noskaidroja trešdien, 4.decembrī, komisijas sēdē iztaujājot PMLP un ĀM pārstāvjus par pirmo divu mēnešu darba pieredzi pēc izmaiņām Pilsonības likumā, kas paver iespēju iegūt Latvijas pilsonību plašam personu lokam.
Kopš izmaiņām Pilsonības likumā PMLP ir saņēmusi 934 un ĀM Konsulārais departaments - 660 iesniegumus par Latvijas pilsonības iegūšanu, sēdē noskaidroja deputāti. PMLP un ĀM pārstāvji apliecināja – šobrīd saņemto iesniegumu skaits ir mazāks nekā prognozēts, taču lielāka aktivitāte paredzama nākamajā gadā. Iepriekš tika sagaidīts, ka visaktīvāk Latvijas pilsonības iegūšanai pieteiksies trimdas latvieši, tomēr šobrīd uz pilsonības piešķiršanu aktīvāk pretendē ārvalstīs dzimušie bērni, kā arī padomju laikā emigrējušie latvieši un līvi, informēja PMLP priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.
J.Citskovskis teica, ka pārvalde šobrīd lēmumus pilsonības piešķiršanas lietās pieņem operatīvi – mēneša laikā vai ātrāk. Darbs varētu kļūt lēnāks, ja mēnesī tiktu saņemti vismaz 1000 iesniegumi. Viņš arī sacīja, ka potenciālie pilsoņi aktīvi interesējas par Latvijas pilsonības iegūšanu gan pa telefonu, gan elektronisko pastu, tāpat jau tuvākajā laikā paredzēts interesentus informēt klātienē Vašingtonā un Toronto.
Saeimas Preses dienests
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
4.decembrī-Pilsonības likums
Rīt, 4.decembrī, komisijas deputāti tiksies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, lai runātu par Pilsonības likuma pirmo divu mēnešu pieredzi, pēc grozījumu stāšanās spēkā.
Grozījumi Pilsonības likumā, kas pieļauj dubultpilsonības iespēju, stājās spēkā šā gada 1.oktobrī.
Diasporas jautājumu sēde – 15. janvārī
Diasporas jautājumiem veltīta Sabiedrības saliedētības komisijas (SSK) sēde notiks 2014.gada 15.janvārī. SSK priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis aicina deputātus un diasporas organizāciju pārstāvjus pieteikt sēdes darba kārtības jautājumus. Tāpat diasporas pārstāvji aicināti pieteikt savu līdzdalību komisijas sēdē.
Šī gada 30.septembrī Saeimā notika SSK organizēts seminārs „Diasporas interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs.” Turpinājums iniciatīvai par diasporas interešu pārstāvniecību bija SSK sēde 30.oktobrī. Sēdē tika nolemts turpmāk diasporas jautājumiem pievērst regulāru uzmanību komisijas darbā.
Pieteikumiem un informācijai par 15. janvāra sēdi: epasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it., tālr.(+ 371) 67087216
Par kultūras kanona projekta attīstību
Šodien, 20.novembrī, komisijas deputāti tikās ar Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Kutūras ministrijas (KM) pārstāvjiem, lai runātu par Latvjas kultūras kanona projekta virzību.
KM Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile sacīja, KM izveidojusi darba grupu, kas risina kultūras kanona jautājumu un tajā darbojas dažādu ministriju pārstāvji. Darba grupa pasūtījusi pētījumu LKA Zinātniskās pētniecības centram, lai apzinātu un izvērtētu citu valstu pieredzi kultūras kanona jautājumā un izvēlētos piemērotāko ceļu Latvijas kultūras kanona attīstībai.
LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķa prezentēja veikto pētījumu (skatīt prezentāciju pielikumā). Pētījumā tiek iezīmētas esošā kultūras kanona problēmas, identificētas četras iespējamās un Latvijas situācijai piemērotākās kultūras kanona veidošanas metodes, kā arī izstrādāti priekšlikumi kanona aktualizācijai.
Komisijā uzaicinātie viesi bija vienisprātis, ka kultūras kanona pilnveidošana ir ļoti politizēts un jūtīgs jautājums. Tas var izrādīties sarežģīts instruments integrācijas politikā un kāda sabiedrības daļa to var uzskatīt par mākslīgi veidotu identitāti.
Vairāk rakstu...