Rīt, 29.oktobrī, notiks Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas noslēguma sēde, kurā pārrunās paveikto 11.Saeimā un sagatavotos priekšlikumus komisijas darbam 12.Saeimā.

12.Saeimā komisija darbu uzsāks kā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.

Šodien, 22.oktobrī, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā tika prezentēts pētījums "Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze: izpēte, prognozes, risinājumi un dialogs."

                                 Foto: Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija

Šī projekta mērķis ir pilsonības iegūšanas un dialoga ar nepilsoņiem veicināšana, veicinot tādas aktivitātes kā izpēte, prognozes, dialogs un risinājumi. Pētnieciskais mērķis ir iegūt padziļinātu izpratni par nepilsoņu motivāciju naturalizēties vai nenaturalizēties. Latvijā joprojām nepilsoņu skaits ir ļoti liels, un jebkurai sabiedrībai nav vēlama tik lielas nepilsoņu- no valsts un pilsoniskā slīdzdalības noteiktā veidā nošķirtas grupas-pastāvēšana.

Pētījumā nobeigumā iezīmēti galvenie ieteikumi-padarīt Latvijas pilsonību pievilcīgu, uzrunāt un motivēt nepilsoņu bērnu vecākus reģistrēt bērnu par Latvijas pilsoni, daudzveidīgi atbalstīt latviešu valdas apguvi, turpināt informēt par naturalizācijas procesu, kā arī uzrunāt nepilsoņus un aicināt viņus uz diskusiju.

Pētījumu prezentēja divas no autorēm- Inese Šūpule un Evija Kļave. Pŗezentāciju skatīt pielikumā.

Pielikumā apskatāms 11.Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas darbības apkopojums, kā arī komisijas galvenie darbības virzieni un atziņas.

Rīt, 22.oktobrī, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā tiks prezentēts pētījums "Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze: izpēte, prognozes, risinājumi un dialogs."

Pētījumu prezentēs divas no autorēm- Inese Šūpule un Evija Kļave.

Pētījumu veicis Baltijas Sociālo zinātņu institūts.

 

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Vilnis Jēkabsons 15.oktobra komisijas sēdē informēja deputātus par uzturēšanās atļauju jautājumiem.

Ārzemniekam var izsniegt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA). Uzturēšanās atļauju izsniegšanu regulē Imigrācijas likums. Uz šo brīdi TUA ir 27 966 personām (no tām Eiropas Savienības  pilsoņiem 9037), PUA ir 49 930 personām (no tām Eiropas Savienības pilsoņiem 4313). Aptuveni 75% no PUA ir izsniegtas nepilsoņiem, kuri pieņēmušii citas valsts pilsonību.

Visi ārzemnieki, kuriem tiek piešķirsta uzturēšanās atļauja (UA), tiek reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. TUA, kuras derīguma termiņš ir ilgāks par vienu gadu, reģistrē katru gadu. TUA, kura izsniegta saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 31.punktu, nenosaka reģistrācijas termiņu. PUA atļuju reģistrē reizi piecos gados.

Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas ārzemniekiem dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi.

Sēdes nobeigumā V.Jēkabsons informēja par dubultpilsonības aktualitātēm atzīmējot, ka laikā no 2013.gada oktobra līdz 2014.gada semptembrim reģistrēti 7104 pieteikumi Latvijas plsonībai. No tiem aptuveni 70% bijuši ārvalstīs dzimušie bērni, 22.52% iesniegumi no trimdiniekiem.