ddd Drukāt

Šodien, 27. janvārī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīja jautājumu par Latvijas Radio lomu un darbību sabiedrības saliedētības procesā.

Atklājot sēdi, komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins uzsvēra, ka saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3.panta sesto daļu “plašsaziņas līdzekļi veicina sabiedrības saliedētību uz valsts valodas pamata, popularizē nacionālo kultūru, mākslu un tradīcijas, sekmē to uzturēšanu un izkopšanu, atbalsta demokrātisku patriotismu, padziļina izpratni par tiesiskumu, nacionālajām vērtībām, Latvijas valsts un tās reģionu, latviešu un lībiešu tautu un Latvijas mazākumtautību vēsturi un ikdienu”.

Viņš norādīja, ka, runājot par LR4, veidojas zināma dilemma, no vienas puses, valsts pienākums ir stiprināt valsts valodas lietošanu, bet no otras, Latvijā ir daudz cilvēku, kuri iegūst informāciju, tai skaitā arī par notikumiem Latvijā, no kaimiņvalsts medijiem, pie kam, ne to patiesāko informāciju. Ir iespējas, vai nu vairāk sniegt informāciju Latvijas medijos mazākumtautību valodās, vai arī to sniegt valsts valodā, bet, vai tas veicinās savstarpēju sapratni?  

VSIA “Latvijas Radio” valdes locekle programmu attīstības jautājumos Sanita Dika-Bokmeldere skaidroja, ka LR4 apraides licencē ir norādīts, ka šī programma strādā tikai svešvalodā. Šis ir kanāls mazākumtautībām. LR4 ir ļoti liela loma valsts drošības kontekstā, īpaši pierobežā, kur ļoti daudzi cilvēki dzīvo citā informatīvajā telpā.  Ir ļoti svarīgi šiem cilvēkiem sniegt patiesu informāciju par valstī notiekošajiem procesiem. LR4 tiek veidotas arī programmas ne tikai krievu, bet arī citu mazākumtautību valodās – poļu, igauņu, lietuviešu, gruzīnu, ukraiņu, vācu, baltkrievu, tatāru, armēņu. Ir raidījumi vecticībniekiem un ebrejiem. LR4 kopumā nedēļa klausās ap 170 000 klausītāju. Šogad ir pieaudzis arī LR4 piešķirtais finansējums, pietuvojoties 1 miljonam eiro. Šobrīd tiek izbūvēta jauna multimediju studija, kurā turpmāk tiks veidots jauns saturs mazākumtautību auditorijai.  

LR4 direktore Ilona Madesova iepazīstināja ar veidoto programmu saturu, aktuālajiem projektiem un darbību saliedētības veicināšanai. LR4 darbojas jau 19 gadus, veicot apraidi ar 10 raidītājiem un nodrošinot pārklājumu apmēram 50% Latvijas teritorijas, pārsvarā Rīgas reģionā un Latgalē. LR4 ir dzirdams arī daļā Pleskavas apgabala un no turienes ir saņemtas labas atsauksmes par radio darbu. Šobrīd norit darbs pie sociālo tīklu auditorijas palielināšanas, nodrošinot iespēju klausīties radio, atrodoties tālu ārpus Latvijas. LR4 programmu saturu veido 25 darbinieki, bet ziņu dienestā strādā 10 darbinieki. Satura veidošanā mazākumtautībām un Latvijas reģioniem piedalās arī 15 ārštata darbinieki. Viņa skaidroja, kā notiek raidījumu satura veidošana dažādām Latvijas mazākumtautībām, norādot, ka satura kvalitāte ir atkarība arī no pašu mazākumtautību biedrību iespējām, attieksmes, kapacitātes. Runājot par saliedētības jautājumiem, I. Madesova uzskata, ka, lai šis process patiesi notiktu, ir jāveido savstarpējs dialogs un cilvēkiem jābūt pietiekamai informācijai par valstī notiekošajiem procesiem. Uz šiem diviem aspektiem arī tiek vērsta LR4 darbība. Uzsvars tiekot likts uz informatīvi analītiskiem raidījumiem, sporta pārraidēm, diskusijas rosinošiem un vēsturi skaidrojošiem raidījumiem. Akcentē LR4 esošās Latgales studijas darbu, izceļot nepieciešamību sniegt informāciju mazākumtautībām par notiekošo Latvijas reģionos. Runājot par nākotnes plāniem, norāda, ka norit darbs pie programmu satura digitalizācijas un multimediālā satura veidošanas. Tas ir svarīgi, jo cīņa par auditoriju ir ļoti sīva, ņemot vērā Krievijas mediju ietekmi Latvijā. Ja Latvijas mazākumtautību pārstāvji nesaņems informāciju no Latvijas medijiem, ja ar viņiem nerunās Latvijas pārstāvji viņiem saprotamā valodā, ar viņiem runās citu valstu pārstāvji savu mērķu vadīti. Tāpēc šis ir arī ļoti svarīgs valsts drošības aspekts.

NEPL padomes loceklis Jānis Eglītis skaidroja iedzīvotāju uzticēšanos Latvijas sabiedriskajiem medijiem, norādot, ka cilvēki tiem uzticas.

Viņš skaidroja, ka kopumā pēdējos gados vērojama tendence, ka visiem sabiedriskajiem mēdijiem samazinās auditorija, cilvēkiem sākot vairāk izmantot digitālās platformas. Tas arī nosaka to, ka medijiem vairāk jādomā par satura veidošanu digitālajai videi. J. Eglītis skaidroja, ka Latvijas sabiedriskos mēdijus kopā lieto ap 91% latviešu un 63% cittautiešu, bet Latvijas radio (visas kopā) klausās kopumā 68% latviešu un 31% cittautiešu. Viņa ieskatā būtu jāpaplašina LR4 pārklājums, kas šobrīd veido tikai 52% Latvijas teritorijas.

Lai pārrunātu Latvijas Radio lomu un darbību sabiedrības saliedētības procesā, veidojot un nodrošinot programmas mazākumtautību pārstāvjiem, veicinot viņos piederības sajūtu Latvijai, uz komisijas sēdi bija uzaicināti Latvijas Radio, NEPLP un Kultūras ministrijas pārstāvji. Komisija šos jautājumus nākotnē plāno pārrunāt arī ar Latvijas Televīzijas pārstāvjiem.