Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 12. februārī, plaši pārstāvētā komisijas sēdē, kurā kopā ar komisijas deputātiem piedalījās arī viņu “ēnas”, uzklausīja Vidzemes Augstskolas lektori Lieni Ločmeli par medijpratības, sociālo mediju un sabiedrības saliedētības jautājumiem.

L. Ločmele: “Medijpratība ir tāds jautājums, kas attiecās uz mums visiem. Nav pilnīgi pratīgu vai nepratīgu cilvēku, tas ir process un šis process notiek visas dzīves garumā. Medijpratība ir absolūti nepieciešama mūsdienu sabiedrībā tehnoloģiju laikmetā.”

 

Mediju un informācijas pratību parasti vērtējot pēc tā, kā cilvēki prot piekļūt, meklēt, kritiski izvērtēt, lietot, sniegt pienesumu mediju saturam tiešsaistē un ārpus tās. Tas raisa arī jautājumus - kādas ir mūsu tiesības tiešsaistē un ārpus tās? Kādas ētikas problēmas izriet no pieejas informācijai un tās lietošanas? Kā varam mijiedarboties ar medijiem, informācijas un komunikāciju tehnoloģijām veidā, kas veicina līdztiesību, dialogu starp kultūrām un reliģijām, mieru, izteiksmes un informācijas pieejas brīvību? Demokrātiskā sabiedrībā medijpratīgs cilvēks spēj, izmantojot šīs zināšanas, līdztiesīgi piedalīties sabiedrības procesos. Šeit svarīgas ir daudzas prasmes, piemēram, radošums - mediju satura radīšana visplašākajā nozīmē. Kā tiek veidots saturs, kas to veido, ar kādu mērķi un ar kādiem līdzekļiem.

Lektore uzskata, ka ir svarīgi, pašiem veidojot mediju saturu, saprast, kas ir tās grupas, par kurām mēs runājam, kā mēs tās atzīstam caur šo saturu vai noniecinām. Kādus apzīmējumus mēs pielietojam kā stereotipus šīm grupām, piemēram, laucinieki - pilsētnieki, sievietes - vīrieši, bagāti - nabagi, etniskās minoritātes vai kādas citas grupas, mēs riskējam kādu no šīm grupām nošķirt caur savu vārdu lietojumu vai atražojam stereotipus.

No saliedētības viedokļa svarīgs ir starpkultūru dialogs - iestāšanās pret radikalizāciju un naida runu. Zināšanas par šiem jautājumiem atvieglo mediju lietojumu - spēju meklēt, atrast, orientēties un lietot mediju saturu un pakalpojumus. Svarīga šajā procesā ir kritiskā domāšana - izpratne par mediju darbu, vēstījumu radīšanu, to autoru motivāciju, satura kvalitātes patiesumu un uzticamību, drošību tiešsaistē.

L. Ločmele arī norādīja uz individuālajiem un psiholoģiskajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku uzvedību un viņu attieksmi pret medijos paustajiem vēstījumiem, kā, piemēram, paļaušanās uz citu zināšanām, kas var būt aplamas, orientācija uz negatīvo, nekritiska uzticēšanās medijiem (“TV tā teica”), uzticēšanās viedokļu līderiem, tai skaitā arī jautājumos, kuros viņi var nebūt kompetenti u.c. Skaidroja par iespējām, kā identificēt problemātisku saturu.

Prezentācija deputātos raisīja lielu interesi, aktīvi tika uzdoti jautājumi un diskutēts. Laika trūkuma dēļ izpalika plašāka diskusija par sociālajiem medijiem kā pilsoniskās līdzdalības veicinātājiem un sabiedrības saliedēšanu. Tēma ir nozīmīga un komisija plāno pie šī jautājuma atgriezties kādā no turpmākajām sēdēm.

Foto: Jānis Cauņa, Saeima