Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 5. februāra sēdē uzklausīja atbildīgo ministriju pārstāvju informāciju par Latvijas valstspiederīgo tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu ārvalstīs. To visplašākā apjomā savu iespēju robežās nodrošina Ārlietu ministrijas (ĀM) un Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs darbinieki. ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica informēja, ka tiesiskās aizsardzības nodrošināšana balstāsuz 2018. gadā pieņemto Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumu.
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa norādīja, ka atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, mūsu valstspiederīgajiem ārvalstīs tiek nodrošināti konsulārie pakalpojumi un konsulārā palīdzība. Konsulārie pakalpojumi ir sekojoši: dokumentu legalizācija; dzīvesvietas deklarēšana ārvalstīs; pases/eID noformēšana; Latvijas pilsonības jautājumi; izziņas; dokumentu izprasīšana no Latvijas iestādēm; notariālās darbības; civilstāvokļa aktu reģistrācija. Konsulārie pakalpojumi ir par maksu.
Tāpat ārvalstīs Latvijas valstspiederīgajiem tiek nodrošināta arī konsulārā palīdzība ārkārtas gadījumos: pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšana, palīdzība smagas saslimšanas vai nelaimes gadījumā; palīdzība nāves gadījumā; palīdzība aizturēšanas /apcietinājuma gadījumā; nepilngadīgo tiesību aizsardzība; atgriežama materiālā palīdzība; palīdzība citas ES dalībvalsts valstspiederīgajiem.
ĀM pārstāve arī informēja, kādos gadījumos ministrija un pārstāvniecības sniedz konsulāro palīdzību un kādos gadījumos to nesniedz.
Konsulārā palīdzība parasti tiek sniegta bez maksas, izņemot gadījumus, kad ir nepieciešama materiālā palīdzība, kura pēc tam ir jāatmaksā. Tāpat par maksu tiek izsniegti pagaidu ceļošanas dokumenti.
Latvijas pārstāvniecību tīkls ārvalstīs nav liels, tāpēc valstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecības, Latvijas valstspiederīgajiem ir tiesības vērsties pēc palīdzības jebkuras citas Eiropas Savienības dalībvalsts pārstāvniecībā. Konsulārais departaments nodrošina iespēju jebkurā laikā (24/7 režīmā) no jebkuras valsts saņemt padomu par palīdzību konkrētā ārkārtas situācijā pa tālruni +371 26337711, vai arī rakstot uz e-pastu: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it..
Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta juristes Līva Upena un Dace Sauša skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) lomu Latvijas valstspiederīgo tiesību nodrošināšanā ārvalstīs. TM savas kompetences ietvaros nodrošina palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem tad, kad viņi ārvalstīs nonāk tiesībsargājošo iestāžu vai tiesas redzeslokā. TM nodrošina krimināltiesisko sadarbību, sniedzot ārvalstīm palīdzību procesuālo darbību veikšanā, ārvalstīs Latvijas valstspiederīgajiem piemērota soda atzīšanā un izpildīšanā Latvijas Republikā. Tāpat TM risina gadījumus, kad kāds no vecākiem, nevienojoties ar otru par bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsts maiņu, pamet Latviju kopā ar bērnu. No likuma viedokļa tā ir uzskatāma par prettiesisku darbību, ja vecākiem nav bijusi vienošanās par bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsts maiņu un saskarsmi, proti, pie kura vecāka bērns paliks dzīvot pēc partnerattiecību pārtraukšanas. Šādi gadījumi paliek arvien biežāki.
Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vilnis Vītoliņš informēja, ka Iekšlietu ministrija (IeM) nodrošina Interpola nacionālā centrālā biroja funkcijas, kura pamatuzdevums ir koordinēt un veicināt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas struktūrvienību un citu tiesību sargājošo iestāžu sadarbību starptautiskās noziedzības apkarošanā ar citām Interpola dalībvalstīm. Interpola galvenie darbības virzieni ir cīņa pret organizēto noziedzību, ieroču un narkotiku kontrabandu, terorismu, cilvēku tirdzniecību un citiem smagiem noziegumiem. V.Vītoliņš norādīja, ka Interpols nešķiro personas pēc valsts piederības, jo tā darbība ir vērsta uz noziedzības apkarošanu un runājot par Latvijas valstspiederīgo izdošanu sodīšanai uz trešajām valstīm, vērtējot katru gadījumu individuāli. Vērtēšana notiek, vai Latvija šai valstij vispār izdod savus pilsoņus, vai personas konstatētais noziedzīgais nodarījums ir arī Latvijā kriminālsodāma darbība, vai valstī, kura pieprasa izdošanu, persona soda izciešanas laikā var nonākt necilvēciskos apstākļos brīvības aizturēšanas vietās. Izejot no šiem aspektiem, tiekpieņemts lēmums par Latvijas valstspiederīgās personas aizturēšanu un izdošanu tiesāšanai ārvalstīs.
Deputāti kopā ar klātesošajiem pārsprieda ministriju savstarpējo sadarbību valstspiederīgo tiesiskās nodrošināšanā ārvalstīs, secinot, ka sadarbība kopumā vērtējama kā laba, taču būtiski turpināt skaidrojošo darbu, lai stiprinātu iestāžu kompetenci saistībā ar personu tiesisko aizsardzību ārpus Latvijas.