Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 29.janvārī uzklausīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētniekus Ievu Bērziņu un Uldi Zupu par pētījuma “Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt valsti: veicinošie un kavējošie faktori” laikā gūtajām atziņām par mazākumtautību uzticēšanos valstij.
Viens no svarīgākajiem aspektiem, kam pētnieki pievērsa uzmanību, ir tas, vai respondenti attiecībā pret Latviju izjūt tādas pozitīvas emocijas kā lepnums un mīlestība, ko ietver jēdzieni “nacionālais lepnums” un “patriotisms”. Iegūtie dati liecina, ka Latvijas sabiedrībā kopumā ir augsts nacionālā lepnuma un patriotisma līmenis - 74 % ir lepni, ka dzīvo Latvijā, 75 % ir lepni, ka Latvija ir neatkarīga valsts, 71 % ir Latvijas valsts patrioti un 86 % ir Latvijas kā savas dzīvesvietas patrioti.
Pētnieki skaidroja iegūtos datus par mediju patēriņu Latvijā, norādot, ka pēdējos gados pieaug Krievijas federālo televīzijas kanālu skatīšanās, tomēr padziļinātajās intervijās iegūtā informācija vedina uz pārdomām, ka noteiktu komunikācijas kanālu ietekmes uz sabiedrību izpēte kļūst aizvien problemātiskāka, jo mediju patēriņā ir vērojama konverģenece – cilvēki lielākoties informāciju gūst internetā un sociālajos medijos, bet tradicionālo komunikācijas kanālu (televīzija, prese, radio) nozīme samazinās.
Pētnieku ieskatā būtu nepieciešams stiprināt Latvijas mazākumtautību saikni ar Latviju kā valsti, to veidojot uz demokrātiskiem pamatiem, veicinot Latvijas sabiedrības zināšanas par Latvijas vēsturi. Tāpat ir jāmeklē veidi, kā uzrunāt Latvijas mazākumtautības saistībā ar starptautiskās politikas un drošības jautājumiem.
Komisijas priekšsēdētājs A.Judins: “Priecē tas, ka publiskotajos datos nav diametrālu atšķirību latviešu un mazākumtautību uzskatos, teiksim 3 % un 70 %. Mēs varam meklēt atšķirības, bet labāk runāt par kopīgām lietām, par vērtībām, kas vieno cilvēkus. Izglītības jautājums šajā gadījumā ir primārais. Ja mums ilgstoši nebūtu bijusi segregēta izglītības sistēma, mēs dzīvotu citādā sabiedrībā.”
Pētījums veikts visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas Latvijā izpētes ietvaros un komisijas interese bija gūt ieskatu par mazākumtautību pārstāvju attieksmi pret Latvijas valsti, jo pētījumā īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kas ir kopīgs un atšķirīgs to Latvijas iedzīvotāju uzskatos, kuri ģimenē lieto latviešu vai krievu valodu. Pētījums veikts divos secīgos posmos, pirmajā veicot 26 dziļās intervijas ar Liepājas iedzīvotājiem, otrajā posmā veicot Latvijas iedzīvotāju aptauju , kad tika izjautāti 1075 respondenti vecumā no 16 līdz 74 gadiem visos Latvijas reģionos. Plašāk ar to var iepazīties šeit: https://www.naa.mil.lv/sites/naa/files/document/DSPC_GribaAizstavetValsti_0.pdf
Foto: Jānis Cauņa, Saeima