Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Diasporas kultūrvēsturiskais mantojums ir būtisks latvietības saglabāšanai. Nākamajām paaudzēm ir jāzina savas valsts vēsture, un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana ir viens no priekšnoteikumiem, lai šīs zināšanas uzturētu. To pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes trešdien, 5.jūnijā, uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Uzklausot atbildīgo ministriju, diasporas organizāciju, arhīvu un muzeju pārstāvjus, deputāti sēdē diskutēja par uzsāktajām un plānotajām aktivitātēm diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, tostarp arhīvu apzināšanai, saglabāšanai un digitalizēšanai, kā arī piešķirtā budžeta finansējuma apjomu un paredzēto izlietojumu.  

Pērnā gada rudenī Saeima atbalstīja jaunu Diasporas likumu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, kā arī sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā. Kā atzīmēja Kultūras ministrijas pārstāvji, likumā noteiktajā Kultūras ministrijas kompetencē cita starpā ir atbalsts pasākumiem, kas vērsti uz diasporas materiālās kultūras un vēstures mantojuma izpēti un saglabāšanu, un šis ir pirmais gads, kad ministrija šajā jomā izstrādājusi izvērstākus projektus.

Klātesošie uzsvēra, ka diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai būtiska ir cieša institūciju savstarpējā sadarbība, uzsverot, ka pagātnes mantojumam ir liela nozīme šodienas diasporas identitātes veidošanā.

Jautājums par diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu ir Pilsonības komisijas redzeslokā, un komisija plāno to atkārtoti iekļaut savā darba kārtībā pēc gada, lai spriestu par plānoto aktivitāšu īstenošanas gaitu, sacīja A.Judins.

Saeimas Preses dienests

Foto: Ieva Ābele, Saeima