Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija

Tu ūdens šūpulītī augi,
Man kāra vēja kariņas;
Kopš pašas ašas bērnības
Mums soļi līdzi līgojas, -
Mēs būsim draugi. (Rainis)

LV EN
A A

Diasporas pienesums Latvijai, kā arī tas, pie kādiem apstākļiem un nosacījumiem mūsu tautieši būtu gatavi atgriezties dzimtenē, - bija galvenie jautājumi, kurus trešdien, 22. maija sēdē noskaidroja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, iepazīstoties ar jaunākajiem diasporas pētījumiem. Tos prezentēja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, asoc.prof. Inta Mieriņa un šī paša centra vadošā pētniece, asoc.prof. Baiba Bela. 

“Ap piecpadsmit procenti no visiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Tas ir ne tikai zaudējums, bet arī iespēja.”- sēdes ievadā teica I. Mieriņa, norādot, ka to pierāda arī centra veiktais pētījums “Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas”.

Runājot par diasporas pienesumu Latvijai, kā populārāko parasti min ārvalstīs dzīvojošo tautiešu naudas pārvedumus uz Latviju, sniedzot gan atbalstu Latvijā palikušajiem radiniekiem, atmaksājot kredītus vai uzturot šeit esošos īpašumus. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, šādu pārvedumu apjoms 2017. gadā bija 818 miljoni eiro. Tāpat ievērojamu pienesumu Latvijas ekonomikai dot diasporas tūrisms, ārzemēs dzīvojošo tautiešu investīcijas Latvijā un citi ar uzņēmējdarbību saistīti projekti. Vairāk nekā miljonu eiro gadā diaspora velta labdarībai Latvijā – gan kā mecenāti, gan ziedotāji.

Pētnieki norāda, ka diasporas kapitāla potenciālu veido trīs resursu plūsmas – finanses, cilvēki un zināšanas. Sevišķi nozīmīgs ir diasporas pienesums pieredzes, zināšanu, kontaktu, ideju un prakšu pārnesē. Tomēr bieži šis potenciāls netiek pietiekoši izmantots. Tā, piemēram, zinātnē 82% diasporas zinātnieku saskata sadarbības iespējas ar zinātniekiem Latvijā, bet tikai 51% šādu sadarbību pēdējo divu gadu laikā ir īstenojuši, turklāt tikai 14% bijusi cieša sadarbība. 

Veiktais pētījums apliecina, ka daudzi ārvalstīs dzīvojošie būtu gatavi palīdzēt un iesaistīties vairāk nekā viņi to dara šobrīd. Lai šo potenciālu izmantotu, ir jāturpina iesāktais darbs labvēlīgas vides radīšanā sadarbībai ar diasporu – gan attiecībā uz tiesisko regulējumu, gan resursu pieejamību, attieksmi, u.c. jautājumiem.

Baiba Bela iepazīstināja ar savu kolēģu Evijas Začas un Mihaila Hazana kopīgi veikto pētījumu “Atgriešanās apstākļi un nosacījumi”, kurā mēģināts rast atbildes uz jautājumiem par remigrācijas aktuālo situāciju, pētītas problēmas, ar kurām saskaras remigranti, atgriežoties Latvijā. Aptaujas liecina, ka apmēram 60% remigrantu adaptēties bija viegli vai ļoti viegli, savukārt ap 40% remigrantu piedzīvoja lielas vai ļoti lielas adaptācijas grūtības, pie kam, nav nozīmīgu atšķirību adaptācijas grūtību ziņā starp latviešiem un cittautiešiem. Visbiežāk minētās grūtības: Atrast darbu sev (40%); Grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras (31%); Neskaidrība par nodokļiem (30%).

Pētnieki un komisijas deputāti bija vienisprātis, ka ir jāstiprina izpratne, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir vērtība un globalizācijas apstākļos var līdzdarboties Latvijas veidošanā, lai kurā pasaules malā dzīvotu.

Ar pētījumiem var iepazīties šeit.